Gribu prom no visa un visiem... uz vientuļu salu..vai vismaz aizbraukt vēlā vakarā uz jūru - pabūt vienai ar sevi un jūru, un varbūt arī fotoaparātu...
Būtu lieliski, ja varētu tā ar vienas rokas mājienu ņemt un izdzēst visas atmiņas, kas ir liekas, kas sāpina, kas nomāc.
Ai, kā gribētos dzīvot tā..viegli (tā laikam to sauc). Nedomāt un neanalizēt, nešaustīt sevi un nepārmest sev, dzīvot ar pārliecību, ka viss, ko tu dari, ir pareizi (un pareizāk nemaz nevar būt).
Nezinu, kādēļ, bet ienāca prātā līdzība ar pieneni - sēdi pļavas vidū un ļaujies saulei, un nekas Tev nav jādomā - pārziedēsi un tavas pūkas aizlidos vējam līdzi, bet tev par to galva nav jālauza. Tev ir tikai šis brīdis, ko dzīvot, ne nākotne, ne pagātne tevi neuztrauc, jo tu nezini, kas tas ir.
Viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek, un reizēm saka, ka viss notiek uz labu. Tikai žēl, ka sākumā tu uzreiz neredzi to labumu. Vispirms tu pamani visu to, kas ir sliktais, un ļaujies tam. Tāda sevis žēlošanas stadija iestājas - ak, es, nabadziņš. Vai arī tas ir cilvēka dabiskais egoistiskais pašaizsardzības mehānisms. Vai arī tā ir pārāk liela vēlme dzīvot.
Ja mīli, tad spēj palaist prom... bet.. tik ļoti negribas to darīt. Ar prātu saproti,kas tā ir vienīgā izvēle, kas tev ir, bet sirds..sirds sauc un kauc, un auro nelabā balsī.Es ceru, ka ar laiku arī tā iemācīsies klusēt, vai vismaz runāt klusāk...
Žēl, ka reizēm dzīve tik pamatīgi apdauza tevi, lai tu iegūtu pamatīgu mācību, un novērtētu tās lietas, kas tev reiz bija dotas. Nav viss zelts, kas spīd. Un reizēm labāk, ja tavs gaiši zilais sapnis paliek tikai kā sapnis, jo īstenibā tas var izrādīties murgs. Un diemžēl cilvēkiem piemīt nejauka tendence idealizēt otru, un censties saredzēt viņā tikai labās lietas, tāpēc arī nereti jūties ārkārtīgi vīlies, kad redzi, ka tas, ko tu it kā saskatīji, nemaz nav tas, ko tu redzēji. Mirāža.
Turklāt kārtējo reizi secini, ka tavi patiesie draugi ir atsevišķās situācijās redzīgāki par tevi, un ir vērts viņos ieklausīties uzreiz, nevis secināt, ka jau agrāk viņiem bija taisnība.
Mācība ir gūta. Un patiesībā - neba jau mācībā ir sāls, galvenais ir izdarīt no tā visa secinājumus un turpmāk censties to vienmēr atcerēties. Žēl, ka dažās lietas nāk TIK sāpīgi.
Bet varbūt tieši tāpēc tam visam ir jāiziet cauri, lai tu kļūtu tāds, kādam tev būtu jābūt.
Viena omīte reiz teica - ka Dieviņš sūta lielus pārbaudījumus tikai tiem cilvēkiem, kas ir spējīgi ar to tikt galā.
Es zinu, ka es esmu izdzīvotāja. No vienas puses, tas ārkārtīgi priecē, ka ir grūti mani salauzt, bet no otras puses gribas pateikt - gana man visa tā - gribu mieru un saskaņu gan ar ārējo pasauli, gan savā mazājā, iekšējā pasaulē, negribu vairs šos emociju gadsimtus.
Viss būs labi. Es to zinu. Ir vajadzīgs vienkārši laiks, jo tieši tas saliek vienmēr visu pa vietām.

Jebkurā gadījumā - noskaņojums ir visnotaļ sentimentāls, un vēlmes joprojām ir līdzīgas tām, kas ir DM "Somebody":
I want somebody to share
Share the rest of my life
Share my innermost thoughts
Know my intimate details
Someone who’ll stand by my side
And give me support
And in return
She’ll get my support
She will listen to me
When I want to speak
About the world we live in
And life in general
Though my views may be wrong
They may even be perverted
She’ll hear me out
And won’t easily be converted
To my way of thinking
In fact she’ll often disagree
But at the end of it all
She will understand me
Aaaahhhhh....

I want somebody who cares
For me passionately
With every thought and
With every breath
Someone who’ll help me see things
In a different light
All the things I detest
I will almost like
I don’t want to be tied
To anyone’s strings
I’m carefully trying to steer clear of
Those things
But when I’m asleep
I want somebody
Who will put their arms around me
And kiss me tenderly
Though things like this
Make me sick
In a case like this
I’ll get away with it
Aaaahhhhh....

Bet tas viss ir sevis žēlošana, ja tā padomā (iz sērijas - ak, es, nabadziņš). Sevi ir jāmīl, nevis tikai jāžēlo. Sevis mīlestība attīsta un padara tevi stiprāku un viedāku, tikai žēlošana - iznīcina cīņas garu sevī.

Būs labi. Viss BŪS LABI. Es to zinu.