Šodien dienas foršākais notikums ir rogainings "Viens pats Lieldienās". Paldies Ilzei par kompāniju! Mežā ir labi! Ar karti rokās mežā ir vēl labāk! :) Ar kādu kopā mežā un ar karti ir vēl foršāk. Kad ir mērķis staigāšanai, tad viss pasākums kļūst aizraujošs.
Un atrast lapiņu, nevis lukturi, tomēr ir nedaudz sarežģītāk. Vienai lapiņai stabili būtu paskrējušas garām, ja vien pēdējā mirklī neuzmestu skatu vienai elektrības kastei.
Finišs arī bija episks! Ieradāmies aptuveni 20 sekundes pirms 3 stundu laika limita beigām. Tiesa, mans pulss arī bija episks - 167 sitieni minūtē. Pēc tam gan strauji kritās līdz 120, bet vienalga - šo es esmu pamanījusi - augšā kāpjot, ātrāk ejot, sāku smagāk elpot, pulss ir gaisā, paiet pāris minūtes pēc slodzes un man atkal viss ir labi. Laikam jāpalasa vairāk to, ko ar to var darīt. Īsti labi tas viss nav.
Pozitīvu emociju tik daudz šobrīd!! Gaidu lielos rogainingus. Tomēr arī šāds trīsstundnieks ir foršs. Turklāt Mežaparks un Sarkandaugava nav tas rajons, kur es būtu daudz apkārt vazājusies. Šis tas bija zināms, bet ne tik daudz. Ilze Mežaparkā vairāk ir bijusi, jo regulāri Magnēti notiek tajā apvidū. Bija tiešām interesanti! Un laiks nenormāli ātri paskrēja. Trīs stundas tomēr šķita par maz.
Tagad jāsagaida 6.aprīlis, lai uzzinātu kopvērtējumu. Mūsu rezultāts ir 80 punkti. Nav it kā daudz, jo kopumā varēja 180 salasīt, bet tā kā mēs neskrienam, bet ejam, tad, manuprāt, visai pieklājīgs ir arī punktu skaits.
Runājot par iešanu, Ilze man izstāstīja, ka viņas mamma Stirnu bukos arī iet. Es, ja godīgi, sāku trīt rociņas, jo, ja drīkst iet, tad es noteikti uz kādu Stirnu buku gribu aizbraukt. :) Gribu izmēģināt savus spēkus. :)
Mājās braucot, domāju, ka vakarā vēl kādu kilometru izskriešu, bet sapratu, ka ķermenis prasa atpūtu. Pabeidzu Gogoli lasīt, sāku nākamo grāmatu - Utas Danellas "Starp divām pasaulēm". Ja godīgi, pat nezinu, kā šī grāmata ir nokļuvusi manā grāmatu plauktā. Pati šķiet to neesmu pirkusi. Varbūt kāds uzdāvināja?