Lēnais rīts. Vēl viens nesteidzīgais rīts. Pavasara nogurums vai arī izdegu. Vai arī abi kopā. Labi, ka īsu brīdi var nedaudz pāriet vieglākā režīmā, lai atgūtos. Nākamā nedēļa atkal būs viena liela skriešana, turklāt pa vidu vēl būs viendienītis un Briseli. Būs nogurdinoši.
Kā jau parasti piektdienās pēc darba izmetu garāku loku pa pilsētu. 20 km saules, vēja, smilšu, sniega, ledus, dubļu...Gājiens līdz PMLP jau sāk likties tāda ierasta lieta. Bet pēc PMLP īsā pastaiga par Čiekurkalnu nepatika - pārāk rūpniecisks tas rajons šķita. Varbūt vajag iet iekšā dziļāk un ieraudzīšu šo pilsētas rajonu savādākā gaismā? Jo labāk iepazīsti, jo vairāk iemīli, vai ne? :)
Suitu maize joprojām ir lieliska. Nespēju atturēties un nopirku trīs veidu maizi. Graudu maize viennozīmīgi ir mūsu favorīts. :) Maize, kuru var ēst "vienkārši pliku" un gūtu tādu baudu, it kā ēstu kūku. :D
Tālāk atkārtoju maršrutu pa Purvciemu. Staigāšanai sāk iepatikties Nīcgales iela - plata gan pati iela, gan ietves. Mājas, lai arī tipiskas un līdzīgas, tomēr nenomāc šie pilsētas džungļi. Lai nebūtu jāmet loks uz Rēznas ielu, nolēmu apiet kapiņus no otras puses. Kārtējo reizi saskāros ar regulāro problēmu - ielai ir ietve tikai vienā pusē. Ja nokļūdījies, tad intensīvas satiksmes gadījumā nāksies vien dubļus brist.
Un vēl pārsteidza sāls daudzums ielās. Balts, balts, balts! Ja vēl uzpūš vējš, tad sejā saņem smilšu un sāls putekļus. Fui, pē, kaka.
Bet kopumā - tomēr ir forši staigāt un ieraudzīt pilsētu savādākā gaismā. :)
Mājās atvēlos nogurusi, bet priecīgā omā, jo kustības rada prieku. Tiesa, kārumnieki būdami, apēdām daudz maizes. :D Iztikām bez vakariņām. :D