Darbs.
Kā jau gada sākumā visādi lielāki un mazāki darbi sakrīt ar garākiem un īsākiem izpildes termiņiem. Pietrūkst tomēr tas vēl viens cilvēks. Visu dalīt uz 2,5 ir grūtāk nekā uz 3,5... Bet nu labi. Gan jau izturēsim vēl līdz rudenim.
Nogurums.
Šķiet, ka vairāki iemesli ir nogurumam. Neizgulēšanās, darbs, rudens-ziemas depresīvais. Un zināmā vecuma krīze laikam sāk iestāties. Sajūta, ka neko neesmu izdarījusi savā dzīvē.
Sāpoša galva.
No vienas puses prieks, ka vairāk kā 40 dienas dzīvoju bez galvassāpēm. No otras puses - nekādu pārsteigumu, ka atkal viņa sāk atgādināt par sevi. Protams, nepatīkami, ka sāp. Bet pagaidām ir tā, ka varu paciest sāpes un zāles negribas dzert.
Aukstums.
No rīta, kad gāju uz darbu, likās ka nekas traks nav un bija salīdzinoši silti. Vakarā, kamēr atnācu mājās, desmitiem reižu sevi nolamāju par to, ka uzģērbu plāno dūnu jaku. Pašai taču no rīta šķita, ka jāvelk biezā, bet laika prognoze maldināja. Nosalu kā prusaks.
Lapele pasta kastē.
Jau biju sākusi gaidīt aicinājumu uz pastu pakaļ sportsshoes pakai. Beidzot atnāca! Varēs parīt iet pakaļ. ;)
Konfekšu kaste.
Laimas konfekšu kaste kādu pusotru mēnesi stāvēja un gaidīja savu "zelta mirkli". Šovakar tas pienāca. Mīļotais neizturēja un atvēra. :D Un tad paslīdēja roka arī man. :) Tas īpašais mirklis, kad sēdi pie tās konču kastes un apēd kārtējo konču, un dod savu novērtējumu. ;) Sasmaidījāmies par to, ka vienas un tās pašas konfektes par gardām esam. Un vienas un tās pašas mums abiem šķita parastas un ne pārāk gardas.
Un ilgas sarunas.
Lai arī nolīdu gulēt pēc 11, tomēr aizmigām tikai pēc trijiem naktī. Daudz runājām. Sākām ar laimes sajūtu... Ir lietas attiecībā uz kurām vari teikt, ka esi laimīgs un ir lietas, kur varbūt tā nemaz nav..
Tad par pieredzi un grābekļiem, vēlmēm un to, ko saņem patiesībā un daudz ko citu runājām..
Viņš joprojām man ir mīkla. Lai gan ir lietas, kuras pazīstu un zinu viņā, tomēr kopumā.. mīkla..