Nedaudz raizējos par rītdienu. Grūti ir prognozēt, kas var ienākt kādai no 27 citām valstīm. Tikpat labi viss var aiziet kā pa diedziņu, bet var notikt arī pretējais un mēs varam uzkārties uz kāda punkta.
Pašai no vienas puses ir stress, jo nezini, kas būs, no otras puses - visu laiku sev atgādinu, ka tad, ja nezini, par ko raizēties, nevajag raizēties, jo problēmas ir jārisina tad, kad tās nāk.
Laikam vislielākās bailes ir no tā, ka sēdēsi tur galda galā un nezināsi, ko atbildēt uz kādas dalībvalsts jautājumu.
Tomēr ceru, ka viss tomēr galu galā būs labi...
Un vēl tomēr priecājos par to, ka mūsu reiss rīt ir pārcelts pusstundu uz priekšu.. Nezinu, vai gulēšu, bet vismaz celties varēs pusstundu vēlāk.
Un vēl tomēr priecājos par to, ka nebūs nenormālais viendienītis. Jā, viena nakts viesnīcā, tomēr vismaz kā cilvēks varēšu justies, un ļoti ceru, ka vismaz šoreiz nebūs jāmokās ar galvassāpēm, kas parasti piemeklē viendienīšu laikā.