Darba diena tiešām bija gana traka un gara. Sanāksme divu stundu garumā un vēl kaudze visādu darbu, ko jāpabeidz. Protams, skaidrs, ak visu vienalga nevaru pagūt, bet.. bet pēc tās pagājušās piektdienas ir tāda kā vainas sajūta..Sāk likties, ka varbūt tiešām par maz daru, ka vajadzētu vairāk.. Bet.. neesmu pārliecināta, ka varu.
No otras puses, patīkami, ka pēdējo divu dienu laikā trīs reizes dzirdēju labus vārdus adresētus man. Vakar viena kolēģe izteica pateicību par to, ka atbalstīju viņu, lai gan pašai šķiet, ka es neko tādu jau neizdarīju - vienkārši uzklausīju viņu un teicu, lai nenokar degunu, ka gan jau būs labi. Vakar piezvanīja viena žurnāla galvenais redaktors un ieminējās, ka uz pavasara pusi varētu viņiem atkal uzrakstīt rakstu. Savukārt šodien viena cita kolēģe izteica prieku, ka departaments arī intersējas un ko dara, nevis visu noveļ tikai uz iestādi, lai gan es neko īpašu neizdarīju.
Šodien aizdomājos par to, ka daudzas lietas, ko daru, man šķiet tik pašsaprotamas un loģiskas, bet citiem tā nemaz nešķiet.. Un patiesībā..ir patīkami, kad tev pasaka ko labu.
Tā kā šī nedēļa un šī diena jo īpaši pietiekami nomocīja, nolēmu, ka ir vajadzīga kāda izklaide. Kaut nekas īpaši sakarīgs nebija, tomēr aizdevāmies uz ķinīti. Pāris stundas citā pasaulē un smadzenes jau atslēdzās no darbiem. Tagad duša un gulēt!