Parasti tādas nedēļas nogales mani nogurdināja - sestdien agri celies, traucies uz laukiem, tad pie brāļa, tad atpakaļ pie vecākiem.. Svētdien atkal agri celies, turpu šurpu parosies un krāmē visādus labumus auto..un atkal brauc..Kopā teju 600 km nobraukti tiek.
Bet šoreiz kaut kā viss ir savādāk.
Agrais sestdienas rīts nepadarīja nīgru un kašķīgu. Bija forši izbraukt pa pareizo krastu beidzot. Laikam vairāk kā pusgadu nebiju braukusi, līdz ar to pārmaiņas krietni pamanāmas. Tomēr - joprojām saprotu, kādēļ atteicos no braukšanas pa šo krastu - cilvēki pārlieku pārgalvīgi uzvedas uz šosejas. Tieši šis bija galvenais iemesls, kādēļ vismaz daļu ceļa parasti veicu pa otro krastu. Tiesa, pietrūkst Liepkalni. Ar pusgada pauzi iegriezos arī tur un skumji secināju, ka visa maize sākusi ietīties polietilēnā un no rīta svaigo maizīšu nemaz nav tik daudz. Bet savas mīļākās tomēr izdevās atrast. Un šoreiz arī roka pastiepās pakaļ Liepkalnu kvasam. Atzinu to par labu esam, jo patīk tā tumīgā, biezā garša. Cena gan tāda.. nu, nedaudz kodīga. Bet reiz pa reizei jau var sevi palutināt.
Kopumā ņemot, sestdienas saulīte dikti uzlaboja omu. Braucu un pie sevis domāju par to, ka, ja ne plikie koki, tad nepateiktu, ka jau novembris ir klāt.
Vecāku satikšana iepriecināja. Vienkārši būt kopā - un neko vairāk nevajag. Ak, jā! Notika jaunā vecā atklāšana. Linsēklu eļļa! Atceros, ka kādreiz, kad biju maza, mamma regulāri našķoja ar šo eļļu, sīpoliem un rupjmaizi. Pēc tam bija krietna pauze, un tagad atkal šis našķis ir mājās! Beigās sanāca, ka uz savām mājām linsēklu eļļu arī atvedu. Tagad varēs našķot arī majās.
Ciemošanās pie Annas un Santas padarīja omu pavisam priecīgu. Mazā apaļvaidze, skatās lielām spožām acīm, smaida, pieturoties staigā, rāpo.. :) Žēl, ka brāli un Ilveru neizdevās sastapt, jo abi bija aizbraukuši darbos, bet nekas - vismaz pa telefonu papļāpājām.
Un vakardienas pelēkais laiks un līņāšana itin nemaz nebojāja omu.
Vispār šogad kaut kā vēl joprojām neesmu paguvusi iedzīvoties t.s. rudens depresijā. Vienkārši nav! Var jau būt, ka apņēmība mainīt attieksmi, uztveri utt. darījusi savu. Jā, ir brīži, kad nedaudz uzšķiļas kāda negativā emocija, tomēr.. kopumā izdodas sevi uzturēt divos stāvokļos - prieks vai vienkārši rāmums. Tas tiešām ārkārtīgi priecē.
Vārdu sakot, bija laba nedēļas nogale! :)