Pirms nedēļas biju pie SERGB, kur S bija knapi sākusi atgūties no gripas. Neko nepārvedu mājās, jo imunitāte laikam gana stipra beidzot ir.
Aizbraucu uz laukiem, bet tur.. Mammai kakls sāp un klepo, klepo, klepo. Skaidrs, ka nav gripa, jo nav temperatūra. Vienkārši saauksējusies ir. Tētis arī krekšķinās, laikam jau arī saaukstējies. Edu ķiplokus, augļus, dzēru tējas un neko laikam neesmu mājās pārvedusi.
Bet šeit.. šeit viens otrs (ar pirkstu nebakstīšu, kurš:)) ) ir noķēris gripu. Tāpēc es turpinu ēst daudz, daudz ķiplokus (pats smieklīgākais, ka gribas jau arī pašai, nevis vienkārši pienākuma apziņa) un pāris galviņas esmu sagriezusi sīkos gabaliņos, lai visa māja smaržo pēc ķiplokiem un vīrusam pat prātā nenāktu ieperināties :D
Šķic, zaraza! :))
Un man vienalga, ka nelāgi odīšu. Toties ir apziņa, ka daru visu, lai nesaslimtu! :)
Tagad izvilku no saldētavas upenes. Būs nevārīts upeņu biezenis - riktīga C vitamīna bumba! :)