Aizbraucu līdz laukiem. Uz ceļiem, kā jau parasti, bija vesela kaudzes svētdienas braucēju, kas ar savu vilkšanos spēj aizkaitināt. Un, protams, ir skrējēji, kuriem ir viss vienalga, ka tik apdzīt.
Liepkalnos cilvēku jūra. Pat neskatoties uz to,ka ne pārāk patīkams laiks - vēss un ik pa brīdim smidzina. Liepkalnu maize joprojām man dikti mīļa, īpaši, ja izdodas to nopirkt siltu (kā šoreiz). Un tā maizes smaržas piepildītā mašīna... mmm... ;)
Bet laukos.. laukos cilvēki jau kurina krāsnis, lai slēptos no drēgnā laika. Un smaržot jau sāk nedaudz pēc rudens.. Un dārzs sāk palikt plikāks.. Un vesela kaudze gladiolu ir uzziedējušas un vēl vairāk tikai grasās ziedēt.
Vārdu sakot - rudens nāk..
Un vecākiem ir prieks mani redzēt ;) Un manis viņus arī. Šogad tas gads tāds dīvains sanācis - ar savām slimošanām reti šeit biju. Sāku domāt, ka šī laikam ir trešā vai ceturtā reize, kā aizbraucu līdz laukiem.. Maz, ļoti maz..