Publicēta: 07:04 06.01.2012.

Rīga, 6.janv., NOZARE.LV. Algu un strādājošo skaita samazināšana nav pareizais ceļš konkurētspējas celšanā, savā slejā žurnālā "Kapitāls" norāda Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Gints Turlajs.
Viņš akcentē, ka ikvienai kopai konkurētspēja var nozīmēt ko pilnīgi citu - valsts konkurētspēja atšķiras no uzņēmuma konkurētspējas, kas savukārt ir pavisam kas cits nekā atsevišķa produkta vai pakalpojuma konkurētspēja.
"Diemžēl bieži notiek pārlieku liela koncentrēšanās uz valstu konkurētspēju, kas turklāt parasti netiek pareizi raksturota un tādējādi - arī uztverta. Tiek izplatīti nepatiesi mīti par to, ka labākais veids, kā uzlabot konkurētspēju, ir algu un strādājošo skaita samazināšana. Nepamatoti pieejot šai problēmai tikai tīri matemātiski no makroekonomiskās puses, tā varbūt arī sanāk," norāda Turlajs, piebilstot, ka pasaulē "šādas gudrības", kuras tiek pašsaprotami uztvertas Latvijā, neatzīst.
Turlajs stāsta, ka pazīstamākais pasaules valstu konkurētspējas rādītājs ir Pasaules ekonomiskā foruma izstrādātais "Global Competitiveness Index", kas lielā mērā balstās uz ekspertu viedokļu aptaujām. Šis indekss uzrāda augstu korelāciju ar iekšzemes kopproduktu jeb ienākumiem uz vienu personu, rēķinot pēc pirktspējas. Latvija pēdējā konkurētspējas indeksā ierindojusies 70.vietā 139 valstu vidū, bet aizpagājušajā - 54.vietā starp 134 valstīm.
"Tātad konkurētspējas paaugstināšanas programma devusi negatīvus rezultātus. Nepārsteidz arī tas, ka vissliktāk mums veicas ar inovācijām un uzņēmējdarbības kompleksitāti. Starp kavēkļiem minēti, piemēram, nodokļu jautājumi, finansējuma pieejamība, birokrātija un politiskā nestabilitāte. Lai arī šis indekss nav perfekts un vāji atspoguļo tādu strauji augošu un globāli konkurētspējīgu valstu kā, piemēram, Ķīna esošos un nākotnes panākumus, tas labi parāda šī jēdziena izpratni pasaulē," akcentē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis.
Konkurētspējas indeksa virsotnē atrodas Šveice, Singapūra un Zviedrija, kuras nevar uzskatīt par mazu algu valstīm. "Varam diezgan droši teikt: ja kāds uzskata, ka algu samazinājums Latvijā drīz atspoguļosies konkurētspējas indeksa pozīcijas pieaugumā, tad tie ir ļoti būtiski maldi - un, ja pozīcija arī uzlabotos, tam noteikti būtu citi iemesli," brīdina Turlajs.
Pēc viņa domām, Latvijā vērojama pārlieku liela fokusēšanās uz Pasaules Bankas izstrādāto "Doing Business" reitingu, kurā Latvijai jau pašlaik ir augstā 21.vieta 183 valstu vidū, apsteidzot lielāko daļu Eiropas Savienības (ES) valstu.
Tomēr "Doing Business" indekss būtībā tikai norāda, cik ātri un neproblemātiski varam veikt vienkāršas transakcijas, skaidro Turlajs. Lai arī barjeru pazemināšana ir nenoliedzami atbalstāma, visvairāk šāda vienkāršota pieeja droši vien interesē uzņēmumus, kas koncentrē augstas pievienotas vērtības aktivitātes, piemēram, produktu attīstību un vadību, augstu ienākumu zemēs un meklē pēc iespējas mazāku izmaksu valstis pārējām aktivitātēm. Tas ir nepieciešams arī vienkāršās darbības veicošajiem vietējiem uzņēmumiem.
Latvija ir pēdējā vietā ES pēc "Innovation Union Scoreboard" 2010.gada inovāciju indeksa, pārliecinoši atpaliekot pat no Bulgārijas un Rumānijas. Šis indekss norāda uz Latvijas ekonomikas nespēju radīt reālu pievienoto vērtību un konkurēt ne tikai ar zemām izmaksām. To veido, piemēram, augsti tehnoloģiskā eksporta īpatsvars, patentu skaits, zinātne un ar to saistītā uzņēmējdarbība, kā arī citi līdzīgi rādītāji.
"Tomēr nevienu tas īpaši neuztrauc, un nav dzirdēta arī neviena prasība panākt uzlabojumu tajā. Šķiet, ka Latvijas sabiedrība padevusies un labprāt ir ar mieru mūžīgi konkurēt zemas pievienotās vērtības un algu asiņainajā, haizivju pilnajā okeānā, labprātīgi atsakoties no iespējām paaugstināt savu konkurētspēju un ienākumus, dodoties drošas zilas lagūnas virzienā," akcentē jaunais zinātnieks.
Viņš asi kritizē valsts attieksmi pret augstāko izglītību un zinātni, kurām ir būtiska loma konkurētspējas celšanā.
Turlajs aicina sākotnēji vadīties no mikroekonomiskās pieejas, domājot par atsevišķo uzņēmumu konkurētspēju, kas balstās uz produktu un pakalpojumu konkurētspēju, vēlāk pārejot uz valsts līmeni kā uzņēmumu konkurētspēju apvienojumu. Šāda veida pieejā produktu konkurētspēja ir pircējiem nepieciešama un kvalitatīva produkta, pieejamas cenas, mārketinga un piegādes apvienojums.
"Uzņēmuma līmenī konkurētspēju piedāvāju definēt kā produktu konkurētspēju apvienojumā ar zemām izmaksām uzņēmumā kopumā. Savukārt valsts konkurētspēja ir uzņēmumu konkurētspējas apvienojums. Uzņēmumu konkurētspēja ir daudz jēgpilnāka koncepcija par valsts konkurētspēju, un tās vadībai ir izstrādātas daudzas metodes, kuras ar zināmām pārejošas modes iezīmēm tiek pārdotas lietotājiem," atgādina eksperts.
Kā piemērus viņš min uzņēmumu stratēģijas vadības metodes - SVID analīzi (stiprās puses, vājās puses iespējas un draudi), Bovmana stratēģijas pulksteni, "Six sigma", "Boston Consulting Group" matricu, Zilā okeāna stratēģiju u.c.
Turlajs izstrādājis jaunu analīzes metodiku, kā noteikt, kura no metodēm visvairāk piemērota katrā no gadījumiem. Ja, piemēram, tādas metodes kā Zilā okeāna stratēģija un Bovmana stratēģijas pulkstenis ir svarīgas jaunu produktu attīstībā, tad "Balanced Scorecard" der lielos uzņēmumos un valsts institūcijās, "Boston Consulting Group" matrica - lielos uzņēmumos ar plašu produktu un pakalpojumu portfeli, "Six sigma" - uzņēmumos ar kritiski svarīgām kvalitātes problēmām, bet SVID visvairāk var tikt uzskatīta par universālu, visiem gadījumiem derīgu metodi.