tomēr (laikam) labi, ka nekļuvu par skolotāju. (latviešu valodas un literatūras. vai vācu valodas...)
būtu nagu maucēja. tas pirmkārt.
otrkārt-nebūtu bažīga tad, kad demogrāfijas rādītāji kristos.
lai gan juristus arī var kraut grēdā kā malku, kā teica vecais, labais torgāns. vai vēbers. vai kāds cits..? neatceros. bet tas jau nemaina faktu.
vienīgais mans glābiņš - šaura specializācija. bet ar to man jau viss bija skaidrs, kad mācījos trešajā kursā. pie dubures. un pagāja nepilni četri gadi pēc viņas lekcijām un semināriem.. un nokļuvu tur, kur gribēju.
principā mīlu savu darbu. tikai reizēm par daudz visa un uzkaros. bet vienalga - mīlu savu darbu.
punkts un āmen.