man reizēm jautā - ko es un cik lieku, beru, leju.. un es vienmēr atbildu - visu daru uz aci. nav konkrētu mērvienību. nav noteikta garšvielu komplekta. viss ir uz sajūtām.
prezīci dauzumi/mērvienības utt. ēdienu gatavošanā nav mana stihija. ļaujos sajūtām un acu mēram. jo tā šķiet pareizāk ;) kā vienmēr saku - recepte ir tikai vadmotīvs, tālāk viss notiek galvā - cenšos salikt garšas galvā pirms vēl tas viss ir tapis bļodā, katlā vai pannā.
bet vispār. šovakar vairak domāju par mežģīnēm. piezvanīju mammai un pajautāju, vai viņai nav kāds linu dvielis, kuram mežģines var meistarot klāt. mamma domīgi noteica, ka es laikam jau visus esmu apadījusi, bet viņa vēl paskatīsies.. nu, ko, ja izrādīsies, ka brīvības ielā vēl ir larelini veikals, tad būs jādodas turp. jo mežģīnes tak ne tikai vajag uztamborēt, bet vajag kaut kam piemeistarot klāt. labi, ka man mājās pāris dvieļi ir, kurus ikdienā virtuvē izmantoju. tiem arī būs pirmās mežģines. šitādos tempos ir skaidrs, ka viens šonedēļ jau būs apcakināts ;)