šodien nedaudz kā pa trako māju. i vē-rīgā, i darbā. jūtu to, ka nedaudz stresoju tā iemesla dēļ, ka komandējums deguna priekšā, bet darbu tik daudz, tik daudz. labi vismaz, ka to kaudzi ap 300 epastiem esmu veiksmīgi izgājusi cauri. vismaz zinu, kas par darbiem, kuri izdarīti, kuri vēl jāizdara. bet jebkurā gadījumā tagad par to lauku ir kaut kāds priekšstats.
vēl arī tas, ka ik pa brīdim pavīd doma, a kam te ņemties, plēsties, cīnīties, ja lielai daļai apkārt viss ir vienalga. priekšvēlēšanu laiks arī sāk atstāt savu iespaidu.
un vēl viena lieta, kas vēl vairāk tracina - apkārt sanāk satikt pietiekami daudz cilvēku, kurus tomēr var nosaukt par nekompetentiem. vai arī tādiem, kuriem nav sava viedokļa, bet viņi dzīvo ar to, ko atnes kādu interešu lobētāji.