Publicēta: 15:19 11.04.2007.

Rīga, 11.apr., LETA. Augstākās tiesas Senāts šodien atcēla spriedumu, ar kuru noraidīta bijušā Rīgas Jaunās Sv.Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes evaņģēlista Raimonda Strazdiņa prasība pret draudzi par atjaunošanu amatā, vidējās izpeļņas piedziņu par piespiedu darba kavējuma laiku un atlīdzības piedziņu par morālo kaitējumu.

Strazdiņš aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka notikusi diskriminācija, jo viņš atlaists neredzīguma dēļ. Pēc viņa domām, draudze pārkāpusi arī normatīvos aktus par darba attiecībām, jo evaņģēlistam darbs uzteikts laikā, kad viņam bijusi darba nespējas lapa.
Strazdiņa prasību pret draudzi 2006.gada 23.oktobrī noraidīja Rīgas apgabaltiesa. Iepriekš viņa interesēm nelabvēlīgu spriedumu bija pieņēmusi arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, noraidot prasību par atjaunošanu amatā un 2000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, un 280 latu kompensācijas piedziņu par piespiedu darba kavējumu.
Strazdiņš Rīgas apgabaltiesas 2006.gada oktobra spriedumu bija pārsūdzējis Senātā, kas viņa sūdzību izskatīja šodien.
Senāta Civillietu departaments nolēmis Rīgas apgabaltiesas spriedumu atcelt un lietu nodot atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā citā tiesnešu sastāvā, aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas Komunikācijas daļas priekšniece Rasma Zvejniece.
Strazdiņš draudzē nonāca 1998.gada martā. 1997.gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Oficiāli - uz darba līguma pamata - par draudzes evaņģēlistu viņš sāka strādāt 2000.gadā. 2005.gada vasarā - dienu pēc tam, kad Strazdiņš bija saņēmis darba nespējas lapu, jo bija acu problēmas, - viņš saņēma mutvārdu uzteikumu. "Šī bija pirmā "slimības lapa" pa visu draudzē nostrādāto laiku," norādīja Strazdiņš.
Kad viņš strādāja par draudzes evaņģēlistu, tad esot saņēmis aizrādījumus par invaliditāti no draudzes vadītāja mācītāja Jāņa Gintera. Piemēram, Strazdiņš minēja atkārtotus ieteikumus, ka viņam būtu vieglāk, ja strādātu ar neredzīgajiem. Ginters piedāvāja Strazdiņam darbu neredzīgo pansionātā Juglā.
Atteikšanos no piedāvājuma Strazdiņš motivēja ar to, ka pansionāta iemītnieki neesot viņu gribējuši. "Mans moto ir nevis sasniegt mērķus par katru cenu, bet kalpot savam aicinājumam." Neredzīgo pansionātā Strazdiņš būtu juties kā "ieliktenis", un šādu situāciju ticības lietu kontekstā nedrīkst pieļaut.
Strazdiņš apgalvoja, ka viņam nekad nav bijušas problēmas ar darba pienākumiem invaliditātes dēļ. Draudzes dalībniekiem arī pret viņu esot bijusi labvēlīga attieksme, neesot bijušas sūdzības, ka viņš netiktu galā ar saviem pienākumiem.
Atšķirīgu viedokli par Strazdiņa atbrīvošanu no amata pauda draudzes vadītājs mācītājs Ginters. Viņš aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka sākumā, kad Strazdiņš pieņemts darbā par evaņģēlistu, viņam bija zināms, ka amats būs tikai noteiktu laiku, nevis pastāvīgi. Patlaban draudzei nav vajadzīgs evaņģēlists.
Ginters apgalvoja, ka Strazdiņam nekad nav izteikti aizrādījumi par neredzīgumu. Tieši otrādi, invaliditātes dēļ pret viņu vienmēr bijusi īpaša attieksme un mēģināts viņam pēc iespējas vairāk palīdzēt, lai gan kā darbiniekam Strazdiņam piemituši dažādi ar personiskajām un profesionālajām īpašībām saistīti trūkumi.
Darbs neredzīgo pansionātā Juglā nav vienīgais, kāds Strazdiņam piedāvāts, apgalvoja Ginters. Tikai Strazdiņš pats sev zināmu iemeslu dēļ nevienu piedāvājumu neesot pieņēmis.