vakar ar sigii bijaam uz dailes teaatra versiju par dostojevska 'speelmanis'.
vispirms no dailes teaatra maajas lapas par izraadi.
Fjodors Dostojevskis
SPĒLMANIS. KŪRORTA PIEDZĪVOJUMI
2 daļās pēc F. Dostojevska romāna „Spēlmanis” motīviem
Pirmizrāde: 2009.gada 30.janvāris
Romana Kozaka dramatizējums
No krievu valodas tulkojusi Evita Mamaja
Kūrvietā ar spēcinošiem avotiem un veselības ūdeņiem dziedēt dvēseli un miesu sabrauc visdažādākie ļaudis. Tepat līdzās ir arī spēļu nami, kuriem apkārt vienmēr rosās šaubīgas personas, laimes meklētāji un avantūristi. Visi sirgst ar mokošām kaislībām: pret sievieti, pret spēli, pret naudu. Alkas riskēt un pārkairinātas fantāzijas reibina galvu. Brīdī, kad dzīve tiek lauzta uz pusēm, pamostas nevaldāms kārdinājums likt uz spēles visu.
„Spēlmanis” ir daudzējādā ziņā autobiogrāfisks romāns, ko krievu ģēnijs raksta, lai tiktu vaļā no saviem spēļu parādiem. Krievisks vēriens fantāzijās par Dostojevska pieteiktajām tēmām nosaka Romana Kozaka skatuves versiju. Fantastiskajā, dīvainajā, neprātīgajā mīlas stāstā iesaistās spēle un tās noslēpumi. Šā vai tā, bet atrisinājumam ir jānāk. Katastrofas gaidas saspīlē gaisotni. Viens ruletes rata apgrieziens – un viss var mainīties.
Lomās: Artūrs Skrastiņš (Aleksejs), Rēzija Kalniņa (Polīna), Jānis Paukštello (Ģenerālis), Lilita Ozoliņa (Vecmāmuļa), Ģirts Ķesteris (De Grijē), Artis Robežnieks (Misters Astlejs), Kristīne Nevarauska (M-lle Blanša), Lidija Pupure (Baronese), Āris Rozentāls (Barons), Inita Dzelme (Meitene-instruktore)
Izrādē piedalās arī dejotāji Ģirts Bisenieks, Aivars Gailums, Dmitrijs Gaitjukevičs, Guntis Spridzāns un Gints Dancītis.
Režisors – Romans Kozaks (Maskava)
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Tallina)
Horeogrāfe - Alla Sigalova

ko lai saka?
pirmais ceeliens. katastrofa. domaaju par to, kaa lai aatraak sagaida beigas shiim shausmaam.
otrais ceeliens.. lilitas ozolinjas vecmaamuljas paraadiishanaas nedaudz ietriepa emocijas izraadee. bet, uz iisu briidi. laikam tas, kas visvairaak pietruuka shajaa izraadee - iistenas emocijas. jo staasts ir par kaisliibaam un apmaatiibu.. nauda, azartspeeles, sievietes... bet viss bija paaraak reeni. nu, nevar kaisliibas buut tik plakanas un neizteiksmiigas. tik nekaadas, ka, skatoties, iisti nesaproti, ko aktieris censhas pateikt. ja godiigi, sajuuta bija, ka izraade tiek vienkaarshi atspeeleeta - mums tas ir jaadara, mees to daram. un sanaak kaa zupa bez saals - pliekana. varbuut vieniigais briidis, kad nedaudz saaku ticeet tam, kas notiek uz skatuves, bija skarstinja alekseja un robezhnieka astleja dialogs. nedaudz noticeeju skrastinja varonja apmaatiibai ar speeli.. tomeer pashai man shkjiet, ka krietni paarliecinoshaaks shajaa dialogaa bija robezhnieks.
bet vispaar..visaa izraadee pietruuka krievu dveeseles. ar emociju dziljumiem, aristokraatisma un vienlaikus nedaudz prastuma maisiijuma..plashaas un nosleepumainaas krievu dveeseles. un iistenu kaisliibu.
njemot veeraa to, ka ir arii citas kultuuras paarstaavoshie teeli - vaacieshi, franchi, brits, tomeer arii tas viss ir tikai pavirshi ietverts kaut kaadaas atsevishkjaas fraaziitees konkreetaa valodaa..
reezijas polina. ja godiigi, vispaar nekaada. tiek speeleetas kaut kaadas kaisliibas, emocijas...bet kaadas? teels ir kaut kur dzilji iekshaa un nemaz neproiceejas uz aaru. paukshtello un kjestera varonji.. veel vairaak nekaadi. tikpat labi vinji tur vareetu nebuut.
Bet.. nedaudz shajaa darvas mucaa ieliksim paaris karotes medus. ir lietas, kas patika. scenograafija. izraades laikaa viena briidii ienaacaa praataa doma, ka - bildiiti atstaajam, bet nomainam aktierus..un, iespeejams, tad tas pavilktu uz kaut ko labu. vieniigais, ko varbuut vareetu nemainiit - paukotaaju grupa, kuru meerkjis bija paraadiit speelju postosho ietekmi. un vinjiem tas izdevaas. patika arii priekshskaru speele - te sarkanais ar melno, te melnais ar sarkano.. viena puse, otra.. dinamiska vides mainja. tikai zheel, ka taa vide netiek kvalitatiivi piepildiita.
teerpi un izraade. veel viens atsevishkjsh staasts. visas izraades laikaa nekaadi netiec gudrs, vai darbiiba ir 'tajos laikos', vai muusdienaas. teerpi it kaa meegjina pateikt, ka shajos, bet liidz galam paarlieciibas nav. speeleesim muusdienu jaunbagaatniekus? tad tam pietruuka manieriiguma.
liidz ar to.. kopumaa njemot. paaraak plakani. un nepaarliecinoshi.
un skumji.. bezgala skumji.. to visu vareeja izdariit krietni labaak.
nu, vajag man tos plikos vadus teaatrii. nu, vajag taa, lai paarliecina un aizrauj. lai noticu tam, kas notiek.