Diena bija gara, bet tas, ka tomēr naktī izdevās pagulēt un lidmašīnā dikti saldi gulēju, palīdzēja. Ar gulēšanu no rīta lidmašīnā vispār bija smieklīgi - kādā mirklī pamodos un, vēl neatverot acis, šķita, ka esmu mājās un gultā. :))
Diena darbos bija gana gara un intensīva. Necerēti veiksmīgi tikām galā ar dokumentu. Pirms pusdienām gan likās, ka nekas nesanāks, jo izrunājām tikai 3.pantus. Bet pēcpusdienā visi kaut kā raiti runāja un viss izdevās. Tā nu sanāca, ka pēc sanāksmes uzreiz devos lidosta virzienā.
Končas, lidmašīna, žurnāls, miegs. Ar taksi arī viss labi sanāca. Vēl biju lidmašīnā, kad piezvanīja un teica, ka auto esot klāt. Tā no lidmašīnas uzreiz siltā auto un uz mājām.
Tā ka varu teikt, ka brauciens bija labs. Un šorīt arī labi pagulēju, līdz ar to nejūtos kā maziņš zombijs.
Oms labs, laiks aiz loga arī skaists izskatās, atšķirībā no pelēkā laika un līņāšanas vakar BRU..
Tagad duša, kafija, pusdienas un uz darbu!

Девы готовы погрузиться в мир грез и фантазий. В этом году они смогут прочесть столько книг, сколько не прочли за половину предыдущей жизни. Чтобы побить все рекорды по скоростному чтению, девам понадобятся любые устройства, куда можно закачать электронный текст.

Vakar bija interesanta par ļautiņiem, kas brauc uz BRU un cenšas pirms savām sanāksmēm sagatavoties lidmašīnā..un daudzi no viņiem lasa dokumentus ar atzīmi "LIMITE".
Principā jau to nedrīkstētu darīt.
Un tad es atcerējos, ka reiz man blakus apsēdās kundzīte no kādas ministrijas un gatavojās savai sanāksmei. Un viņas lasāmviela mani ieinteresēja..un ik pa brīdim es arī kaut ko ar acu kaktiņu palasīju...
Tā tie noslēpumi izplatās. Nekad jau nezini, kas ir tas, kas Tev blakus sēž un ko viņš var izlasīt, un kam viņš to var izstāstīt.
Tāpēc - labāk pirms sanāksmēm ir gatavoties tepat uz vietas, bet lidmašīnā vai nu gulēt, vai nu izklaidēties ar žurnāliem. :)
Pēdējo pāris gadu laikā es pati lielu uzmanību pievēršu šīm atzīmēm "LIMITE". Laikam man ir zināma paranoja attiecībā uz šo... :)

Garastāvoklis mijas no "viss-ir-slikti" līdz "kaut-kā-tikšu-galā". Atkrīt vesela virkne ikvakara nodarbju, tāpēc sāku nodarboties ar krāmēšanos pa mājām. Egli tomēr šodien "iznīcināju". Žēl bija, bet, nu jau gana! Mazgāju, beržu, šķiroju visādas mantas. Cenšos sevi nodarbināt, lai nedomātu... Angļu valodas mājasdarbam nespēju pieķerties. Galva vēl tāda slinka pēc vakardienas garās dienas. Darbā gan steidzamās lietas spēju ātri izdarīt, bet lielākiem darbiem nebija spēks.
Bet vispār, no otras puses, vēl tikai rītdienas vakars kaut kā jāpārdzīvo un jau būs piektdiena! Piektdiena būs laimīgā diena, kad gribēsies ātrāk iet mājās, kad nesēdēšu darbā ilgāk.
Vispār jau, kad tas otrs ir blakus, tad ne vienmēr novērtē, to, kas ir. Kad nav, tad saproti, kas ir tas, kas visvairāk pietrūkst, kas patīk utt.
Un vēl tikko atcerējos epizodi iz BRU, kas ļoti platā smaidā lika atplaukt. Braucu ar busu uz pilsētu. Buss nepalaida velobraucēju pāri ielai pārbraukt. Meituks nesamulsa - parādīja dusmīgi autobusa vadītājam mēli, kad tas brauca garām. ;) Gan jau kaut ko sliktu arī padomāja, nevar būt savādāk. :) Tāda jauka dusmu izrādīšanas forma. :)