Tikai pirms mirkļa pamodāmies. Šodien beidzot bija iespēja pagulēt tik ilgi, cik tiešām gribas. Laikam pēdējās divas nedēļas par to sapņoju katru rītu. ;)
Tagad ir labi! Rīta kafija skaistajā krūzē, miers un laime. ;)
Tiesa, mieru neliek viena doma. Gribas nopirkt kleitu. minija vakar iesēja sēklu auglīgā zemē.. :) Tagad man arī vajag jaunu kleitu! Un aptuveni nojaušu, kādu kleitu gribu - galvenais, lai veikalā būtu!:) Ja saņemšos, tad pēc stundas došos kleitas medībās, kamēr viens otrs cits dosies strādāt! :))

Kādreiz ļoti, ļoti sen šo dziesmu dzirdēju sapnī.. Un katru reizi, kad to dzirdu, tā manī atver kaut kādas emocijas slāpējošās slūžas un.. apraudos.
Nezinu, kāpēc tā ir. Ja būt kādas īpašas atmiņas, kas saistītas ar kādu notikumu, cilvēku, tad vēl saprastu.. Bet nekā tāda nav. Bet dziesma tā arī nepārstāj patikt. Un joprojām spēj aizkustināt.

.

.

Katru reizi, kad cepu kartupeļu pankūkas, atceros krusttēvu. 14 gadus atpakaļ gāju praksē tiesā un prokuratūrā. To desmit nedēļu laikā pāris reizes bija arī vakariņās kartupeļu pankūkas. Un viņš tās cepa olīveļļā. Sākumā man tā smarža sitās degunā un likās kaut kāda nepareiza, jo mamma cepa pankūkas toreiz vai nu taukos, vai nu augu eļļā.
Bet tagad saprotu, ka tas, kas kādreiz likās nepareiz, šobrīd šķiet pat ļoti pareizi. Un tagad kartupeļu pankūkas cepu tikai un vienīgi olīveļļā, jo..jo patīk tā smarža..
Un, lai arī mums nebija pārāk sirsnīgi tuvas attiecības ar krusttēvu, tomēr, katru reizi, cepot pankūkas, atceros viņu un pasmaidu. Arī šodien.

Otra cilvēka klātbūtne tavā dzīvē - vislielākā un dārgākā Ziemassvētku dāvana.