Šorīt grūti saņemties tiem darbiņiem, kas jāizveic pilnīgi noteikti. Atkal vajadzīga euro monētiņas, jānopērk viss, ko BRU dzīvojošās kolēģes ir sailgojušās saņemt no Latvijas, vēl mājasdarbi jāpapilda, biļešu lieta jāatrisina, pusdienas, vakariņas jāsagatavo, āboli jāiemarinē..
Bet darīt negribas neko! :>
Laikam kādu brīdi vēl jāpavaļojas un tad jau gan saņemšos. Negribas nekur steigties, jo.. ir ir svētdiena!

Kaudzīte darbu padarīta.
Nauda - samainīta. Iesmēju par to, ka es esmu regulārais monētu savācējs naudas mītavā. Neko citu, izņemot monētas man nevajag. :)
Lindas pasūtījums izpildīts - i žurnāli iepirkti, i Dzintara labumi nopirkti, i līdzeklis matu krāsošanai arī. ;)Pie sevis nosmēju, ka šādi piespiedu kārtā katru mēnesi palasu vai vismaz izšķirstu sieviešu žurnālus. :)Bet vispār jau ļoti labi saprotu, ka vismaz sākumā lietas no Latvijas var dikti pietrūkt. Turklāt, ja ir iespēja kādam, kurš pats uzprasās, regulāri pateikt, ko vajag atvest.. ;) Ņemot vērā to, ka somā tāpat nekas daudz nav jāliek šajos īsajos braucienos, nav grūti atvest lūgtās lietas. ;) Lai ir prieks! :)Un kurjera pienākumus man nemaz nav tik grūti izpildīt. ;))
Mājas darbs angļu valodā uz nākošo nodarbību otrdien - izpildīts un nosūtīts pasniedzējai. Ja gribēs printēto versiju, tad.. tad nāksies viņai pagaidīt ceturtdienu. Sākumā domāju, ka nevarēšu neko izdarīt, jo.. riebjas. :) Vakar tā arī nesaņēmos. Bet šodien kaut kā idejas radās, ko rakstīt un.. uzrakstīju vairāk nekā lūgts. :)
Vakariņas top. Viens otrs būs dikti priecīgs, ka vakariņās ir pelēkie zirņi. ;))Tas ir lai pielabinātos, lai pašai nav jābrauc uz lidostu:)).
Somu pamazām krāmēju. Lai gan neko daudz jau šoreiz nav jākrāmē... ;)
Drēbes tūlīt sākšu gludināt, lai rītdien tikai būtu jāpieceļas, jānomazgājas, jāsaģērbjas un jāaizbrauc.
Un tad.. un tad vēl tik līdz lidostai jāaizbrauc, lai piereģistrētos šodien rītdienas reisam. Un varēs iet gulēt! :)
Ak, nē... mums tak tie āboli šodien vēl būtu jāsaliek..
Huh.. laba sajūta, ka viss uz priekšu virzās! :)

Šodien nedaudz parosījos ap grāmatām. Sāku domāt, ka daļu laikam vajag nodot citiem īpašniekiem. Ir grāmatas, par kurām droši zinu, ka otrreiz nelasīšu, un diezin vai ir vērts tās glabāt vienkārši glabāšanas pēc.
Mazāk mantu - vairāk brīvības.