Šorīt izjūtu nenormālu nogurumu. Naktī arī kaut kā bieži modos. Nē, neesmu ne par ko uztraukusies. Visdrīzāk organisms neizpratnē tā reaģē uz to, ka esmu atgriezusies darbā un tur viss joprojām virpuļos notiek.
Negribu virpuļus. Gribu normālu virzīšanos uz priekšu.
Vairāk negribas kādas asas emocijas. Savu adrenalīna devu esmu jau saņēmusi iepriekš.
Kaut kā šī diena jāiztur. Jātiek galā ar angļu valodas mājas darbiem. Un pirmdien agrais rīts - atkal īsais leciens uz BRU un atpakaļ. Otrdien gan ilgi gulēt neizdosies, jo 10:15 jau atkal sākas angļu valoda... Būs smagi.

Biļetes uz BRU ir pasūtītas tā, ka ne es pati, ne airbaltic birojā man nevar palīdzēt caur mājas lapu iečekoties.. Ceru, ka svētdien tomēr izdosies no brussels airlines mājas lapas iečekoties. Ja nē, tad svētdien vakarā jābrauc uz lidostu, kur mani iečekošot par velti. Negribas pirmdien no rīta 3 celties. Tā viena stunda miega ir zelta vērtē. Un ar atpakaļceļu ir tieši tas pats - būšot jābrauc uz lidostu čekoties..
Stulbi.
Tomēr ceru, ka svētdien tomēr izdosies to bru-air mājas lapu pierunāt būt labai un mani piereģistrēt abiem lidojumiem.
Slikti gan, ka otrdien agri būs jāceļas, jo tā angļu valoda.. Negribas vēl vairāk iekavēt un dabūt vēl vienu mājas darbu, ko pildīt. Labāk saņemties un aiziet.

Aizvakar 3 ķipoka zobiņus apēdu.
Vakar - 5.
Šodien noriju veselu ķiplokgalvu un ir sajūta, ka ir par maz. Kaut kāds ķiplokbads moka.

Un vēl.. nevaru teikt, ka man dikti garšotu kumelīšu tēja. Bet.. pēdējā laikā arī to šausmīgi gribas, tāpēc gan darbā, gan mājās to dzeru dažadās variācijās - gan tīru, gan tēju maisījumos..

Gan jau drīz pāries. ;)