Diena sanāca gana krāsaina un interesanta.
Rīts sākās pusseptiņos. Jutos pārsteigta, ka pati pamodos pirms modinātāja. Tas dikti iepriecināja.
Toties pēc 15 minūtēm Duksis iemanījās padarīt rītu neaizmirstamu. Kaut kāds skrienamais-lecamais kaķim piemetās un viņa... veikli šķērsojot visus šķērsļus devās tv virzienā. Leciens! Un.. tv lido, vāzes lido... Labi, ka stāvēju turpat un paguvu tv noķert. Vāzes gan skaļi krita uz grīdas. Kaķis kaut kā nebija piefiksējis, ka vecais tv jau vairākas nedēļas nav, ka nav vairs uz kā lekt, ka aiz tv tagad ir tukšums. Rezultāts - kaķim neizpratne purniņā, man dusmas. Labi, ka tikām cauri ar maziem zaudējumiem - viena stikla vāze, ko savulaik abas Lindas dāvināja (viena tagad Ķīnā, otra - Briselē). Izskatās, ka arī pulkstenis ir pagalam. Vēl neesmu ķērusies pie atdzīvināšanas darbiem, bet tad jau redzēs.
Pēc tam rīta kafija, duša un...uz darbu! Gāju satrauktu sirdi, jo nevar zināt kas būs un kā. Tomēr kopumā mierīgi un labi. Bija patīkams pārsteigums - kolēģi atcerējās, ka man ir bijusi dzimšanas diena un.. apsveica un dāvanu uzdāvināja..Tiešām patīkams pārsteigums. Bezgala mīļi.
Viss pārējais darbā..hmmz.. Nekādu pārmaiņu patiesībā. Nekas mani neparsteidza notikušajā un notiekošajā. Viss ir tieši tāpat.
Labi, ka nokārtoju visas lietas ar darbnespējas lapām. Tiesa, vēl būs jāprecizē pagājušā mēneša darba laika uzskaites tabele, bet tas nav nekas traks. Papīrus komandējumam sāku kārtot, jo pirmdiena nav aiz kalniem. Rīt beidzot aiziešu uz savu angļu valodu. Pirmo reizi. Citi jau centīgi pusotru mēnesi mācās, bet es tikai tagad pieslēgšos. Redzēs, kā būs.
Aizbraucu pie ārsta..Mjā.. analīzes saka, ka nekāda izklaide nebūs. Atkal antibiotikas. Vispirms viens kurss, tad pārtraukums. Tad otrs kurss... Tad skatīsimies, kā būs. Ja tas viss nelīdzēs, tad trešais kurss.. Un, ja tas nelīdzēs... Nē, labāk tik tālu nedomāšu. Domāšu, ka pietiks ar divām antibiotiku tūrēm.
Galvenais secinājums pēc ārsta apmeklējuma - imunitāte ir mans vājais posms. Gan bērnībā bija, gan arī tagad ir. Pat, ja jūtos labi, ir jādomā par to, kā palīdzēt savam ķermenītim. Labi, ka no laukiem atvedu medu, dzērvenes, ķiplokus. Jāvelk krājumi ārā un jāielieto regulāri. Pati pamanīju, ka pēdējā laikā dikti gribas visām tējām, ūdeņiem likt klāt citronu, lai gan ilgus gadus man tas riebās. Vārdu sakot, pievēršos savai imunitātei, kas pēc šīs trakās slimošanas jau ir krietni iedragāta.
Un vēl... es tak esmu īsteni тургеневская барышня, šī apzīmējuma nedeformētā izpratnē. Tā mēs šodien abas ar dakteri konstatējām. :)
Vārdu sakot - diena raiba. Tomēr priecē, ka vienīgais negatīvisma mirklis manī bija šorīt, kad kaķis to tv nolēma iekarot... Tomēr pēc pāris minūtēm jau biju atkal rāma un mierīga, un priecājos, ka viss ar tik maziem zaudējmiem beidzās.
Ceru, ka šo iekšējo mieru un cenšanos neieslīgt negatīvās domās un attieksmēs izdosies saglabāt pietiekami ilgi.