Lai gan... kāda tur atskaite? Kārtējā darba grupa BRU. Pēc divām nedēļām atkal. Ja vēl kādu brīdi šaubījos par to, vai tiešām jābrauc, šobrīd saprotu, ka jābrauc gan, jo PRES tuvojas.
Vakar no rīta tiešām biju pārsteigta, ka jau pamazām sāku pierast pie šiem agrajiem rītiem. Sāku mācīties gulēt, nevis nervozēt par to, ka tik neaizguļos. Ir labi, ka var iečekoties pirms reisa, tad tiešām atbraucu uz lidostu kā uz autobusu - minūtes 15 pirms iekāpšanas sākuma. Ir labi, ka esmu sākusi gatavoties pirms sanāksmēm un nav vajadzības vēl rīta cēlienā pagūt izlasīt pēdējos papīrus. Varu mierīgi gulēt kādu stundu-pusotru, reizēm divas.
Vakar sasmaidījos par to, ka kapteinis bija pļāpīgs - gana detalizēti stāstīja kā lidosim, ko un kur varēs redzēt. ;)) Reti gadās tādi. ;)
BRU sagaidīja ar nelielu nepatīkamu pārsteigumu - mantu kontrole pirms iziešanas no lidostas - darbinieki kārtējo reizi cenšas panākt kaut ko (kaut kas streikam līdzīgs). Nedaudz sabiedējā, tas, ka dzirdēju, kā viens no darbiniekiem vienam kundziņam stāstīja, ka vakarā varētu būt lielāks streiks, līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kas un kā būs. Tādēļ bija skaidrs plāns, ka no sanāksmes būs jādodas kādu stundu ātrāk - drošs paliek nedrošs. Turklāt piektdiena ir un paliek piektdiena.
Sanāksme bija interesanta, lai gan brīžiem likās, vai tiešām atsevišķos mirkļos ir jāizsakās visiem. ;)) Bet aizliegt jau nevar! :) Turklāt jūtu, ka ar katru sanāksmi aizvien vairāk sejas paliek atmiņā un jau sāk likties gandrīz kā savējie. ;) Gan jau, turpinot braukt vēl un vēl, tā arī būs!
Atpakaļceļš izrādījās parsteidzošā kārtā mierīgs. Neliela žņaudzīšanās busā uz lidostu un miera vējos lidostā. Nekādu apgrūtinājumu - viens un divi mantu kontrole un mazais klīdiens pa veikaliem. Diemžēl jāsarūgtina tie, kas lūdza konkrētas lietas atvest. Šis tas nebija vispār, šis tas bija izpirkts un daži veikali vienkārši nestrādāja. :( Bet nekas - pēc divām nedēļām vēlreiz varēs paskatīties!
Atpakaļceļā Rīgas Laiks tā arī palika mugursomā, pievērsos Špīgeļa lasīšanai. Patiesībā bija interesanti, jo īpaši tāpēc, ka liela daļa numura bija priekšvēlēšanu gaisotnē. Bet vispār, ja tā pavisam godīgi, ik pa brīdim iepērku špīgeli vai ekonomistu,ja kaut kur ir atrodams, tad arī wiwo, lai iegūtu citu redzējumu un citu informāciju. Palasot šos žurnālus, saprotu, ka mēs savā pīļu dīķi bieži vien par maza zinam, kas notiek apkārt. Tāpat regulāri paklausos bbc radio, lai saprastu, kādas tad kustības notiek pasaulē. Patiesībā, joprojām neliek mieru viena ziņa, ko pirms vairākām nedēļām dzirdēju radio - par to, ka dienvidamerikā ļoti daudzi katoļi pieņem musulmanismu. No vienas pārsteidzoši, no otras puses... Nu, par to varbūt kādā citā reizē.
Vārdu sakot, brauciens bija labs. Bez liekām negatīvām emocijām. Protams, stulbi, ka agrais rīts un vēlais piektdienas vakars daļēji sabojā arī sestdienu - tikai ap divpadsmitiem iztrausāmies no gultas un joprojām vēl nejūtos gana ieskrējusies šai dienai. Un, ja pavisam godīgi, tad negribas arī, lai gan saprotu, ka vajadzētu māju piekārtot, drēbes izmazgāt.. Gan jau izdarīšu! :)
Bet tagad vēl kādu brīdi gribas pavaļoties uz dīvana pie tv. ;)

Ja ir kāda lieta, ko kārojas, tad krietnu brīdi staigāju un domāju, vai tiešām man to vajag, vai tā ir vienkārši mirkļa iegriba. Tagad jau kuro nedēļu apsveru domu, ka gribu dūnu segu. Nevis dūnas un spalvas, bet tikai tīras dūnas.. Apsveru visus par un pret.. Un joprojām nespēju izšķirties, ko darīt.
Ziema laikam tuvojas :)