Vakar atnācu mājās un.. nolūzu. Pamodos kad viens otrs ieradās mājās, iekost vakariņas. Labi, ka bija palikusi kaudze no visa, kas nedēļas nogalē bija virtuvē sastrādāts. Paēda un atkal aizdevās izpildīt pasūtījumu. Bet es... es atkal gulēt. Līdz rītam saldā miegā! :)
Un darbā pusstundu šodien pusdienslaikā arī nosnaudu. Miegs vienkārši uzmācās nežēlīgi.
Un tagad ir doma aiziet mājās, sagatavot vakariņas un.. nelikties ne zinis ne par kabačiem, ne par āboliem, ne par bietēm.. Jāiet gulēt! :) Šobrīd šķiet, ka es nedēļu no vietas varētu gulēt un gulēt, un gulēt. Nevis vārtīties pa gultu, bet tieši gulēt miegā .

Reizēm svešajam ir vieglāk atklāt sirdi un runāt par sasāpejušo nekā vistuvākajam. Pārsteidzošā uzticēšanās sajūta.