Gribēju uzvilkt melni baltos linu svārkus šodien. Gribēju uzvilkt tirkīzzaļos svārkus. Nevarēju izšķirties, kurus. Drēbju skapis pateica priekšā - melnie aizgāja mazgāties, tirkīzzaļie uzģērbās.
Bet vispār - šonakt miegos šķiroju drēbes, kas karājas drēbju skapī un metu ārā kaudzēm. Nu, jā - krietnu brīdi gribu šim darbiņam pieķerties, bet visu laiku atlieku, jo.. jo saprotu, ka gana daudz izlidināšu.. :)

Diena saulaina, karsta un īpaši neiespringstot uz svinībām. Končas un saldējums kārumniekiem :).
Totes tagad.. tagad beidzot ir tas, ko gaidīju - lietus no skaidrām debesīm. Jāiet būs pa peļķēm staigāt. ;)

Uz Viļņu tomēr lidošu, nevis braukšu ar savu auto. Toreiz, kad pēdējo reizi lidoju, tās maršruts lidosta-pilsētas centrs-lidosta likās normāli nesasniedzams. Tāpēc pēdējo reizi komandējumā uz VNO devos ar savu auto.
Tagad nolēmu, ka nav ko trakot - lai arī agri jāceļas, tomēr pašai nebūs jābrauc...
Jāizpēta, vai pa šiem gadiem ir kas mainījies attiecībā uz sabiedrisko transportu. Kaut kā līdz tam sasodītajam Radissonam būs jānokļūst. Un atpakaļ vēl jo vairāk..
No Bru šonedēļ atteicos - pārāk daudz darba un nenormālā skriešana tad būs..

Vēl mēnesis aptuveni ir jāiztur.
Labi, ka pati savulaik esmu gājusi cauri. Tā ka nojaušu, kā šobrīd ir.
Bet blakus būt ir reizēm dikti sarežģīti, jo šķiet, ka tās skolas beigas nekad nepienāks... :)
Pienāks. Un būs viss labi!
Tikai mēnesis vien jāpaciešās, jātur īkšķus un jābūt blakus..