Mamma tik smej par to, ka palīdzu tikt galā ar to maģistra darbu. Šorīt paķircināja un jautāja, vai man arī būšot maģistra grāds psiholoģijā :D.
Tiesa, ir viena cita lieta, ko mamma it kā jokojot izmeta..bet viņai izdevās iesēt pārdomas. Varbūt man tomēr pamēģināt saņemt dr.iur.? Virziens, par ko rakstīt promocijas darbu, aptuveni ir skaidrs.. Vēlme uz brīdi mainīt nodarbošanos, arī it kā ir..A ko? Jāizpēta noteikumi un tad izdomās.

...
Лети, моя пташко, у своє небо
Як не можеш ти без нього та й лети
Лети, моя пташко, може й так треба
Та все далі, далі, далі я і ти

Заспівай для мене так
Як то вмієш тільки ти
І не бійся за мене
Як не як, але свій...

Negribas neko risināt, negribas neko domāt. Vienkārši būt..
Negribas nekādas asās izjūtas. Pietiek dzīvē batāliju.
Tagad izvēlos mieru. Visādās nozīmēs. Laikam tieši tāpēc cenšos maksimāli daudz tikt prom no pilsētas un iebāzt rokas zemē.
Iespējams, ka sava iekšējā miera glabāšanas dēļ kļūstu garlaicīga. Bet arī tas vairs īpaši neuztrauc.
Gribas dzīvot savā mierīgajā pasaulītē. Jo tā šobrīd ir labi. Nē, nevaru teikt, ka esmu gliemežvākā ietraususies, kā tas bija agrāk, sargājot sevi. Šobrīd tas ir cits miers un cita sava pasaulīte.
Smej cik gribi - vecums nenāk viens. :)