Šorīt no rīta pamodos un sapratu, ka vajag beidzot izbraukt no Rīgas. Kamēr viens otrs strādā, tikmēr mājās sēdēs man negribas. Radās ideja par putnu barošanu jūras malā.. Domāts - darīts!
Divi kontrolšāvieni un.. viens trāpīja! Zajacs ar meitu piekrita! :)
Aizbraucām līdz Saulkrastiem, rīktīgi izstaigājāmies, nedaudz izbridāmies pa sniegu, jo kaut kā taču pūpoli jādabū. :) Izpļāpājāmies un izsmaidijāmies.
Sanāca lieliska diena pie jūras un svaigā gaisā. Tiesa, vējš nedaudz dzestrs bija, bet vienalga - saule dara savu darbiņu.
Pēc pastaigas sakārojās iedzert tēju. Iebraucām ierastajā vietā, bet... kā jau pēdējā laika bieži manīts - rudzu maizītes atkal nav :(.Nācās vien apēst salātus un iedzert tēju. Toties Ādažu Rimi iepirkām kārajam zobam "Ezīšus" - gan baltos, gan melnos. Nosmējām, ka atgādina halvu (jo sastāvā gan zemesrieksti, gan saulespuķu sēklas) šokolādē :D. Bet nu skaidrs viens - ar vienu ezīti pietiek - dikti jau saldi un sātīgi tie bija.
Un beidzot tagad mājās.. Laime absolūta. Pūpoli jau paguvuši piesmaržot māju.
Bija tiešām laba svētdiena.

( draņķīgas telefonbildes ;) )

Izrādās, ka 23.martā pagājušajā gadā pie jūras bija ļoti līdzīgi kā šodien..
lasīt un skatīties.
Vienīgais pagājušajā gadā nebija tik auksti naktīs.. Tie mīnus padsmit naktī nedaudz skumdina. Lai gan..no otras puses, tie ap nulli pa dienu jau savu darbiņu dara savu labo darbiņu.
Un pūpoli gan pirms gada, gan tagad nav pārāk aizrāvušies ar atrādišanos pasaulei.
Tā ka - viss ir ļoti līdzīgi.