Vispār labi viss sanāca. Labi vien bija, ka izdomāju izmest loku līdz Daugavpilij un tad pie vecākiem. Parasti tomēr ir slinkums braukt tos teju 100 kilometrus, tomēr šoreiz vēlme izdāļāt dāvanas bija lielāka par slinkumu :) Daugavpils patīkami pārsteidza kārtējo reizi. Man patīk tur atgriezties ;) Un arī vakars ar brāļa ģimeni bija jauks :) Un brauciens uz laukiem bija foršs, jo man mašīnā sēdēja piecgadnieks, ar kuru izrunājām visādas lietas par lego, betmenu un multenēm. Secināju, ka tas, ka pavasarī daudz viskautko skatījos, ir gājis man labumā - varu uzturēt tiešām labā kvalitātē sarunu :D Un manas zināšanas lego pasaulē arī ir krietni augušas, kamēr meklēju savulaik Ilveram dāvanu :D Vārdu sakot - abi savas minūtes 40 runājām par daudz ko, kas interesē piecgadīgus puišeļus :)))
Pie vecākiem rāmi un mierīgi ģimenisks vakars. Tikai mammas spiediens nedaudz raizes izraisīja. Var jau būt, ka būtu bijis pareizāk, ja viņa vakar aizbrauktu jau no rīta uz slimnīcu, bet nu.. Tagad vērosim, kas turpmākās dienas būs.
Un atpakaļceļš šodien bija rāms un patīkams.
Vārdu sakot, gada pēdējās dienas tik patīkamā sajūtā pavadītas tiek. Ir ārkārtīgi labi un gribas smaidīt, smaidīt, smaidīt.

Piecgadnieks grib Lego Ninjago, Lego Starwars...Bet vecāki neatbalsta visādas mantas, kuras saistās ar vardarbību, kur ir ieroči utt.
Laikam jārespektē vecāku domas, lai arī mazais dikti pārdzīvo, ka vecāki to neļauj..

Pēdējā laikā nesanāk diez ko daudz piesēst pie kino skatīšanās. Šo to redzēju TV, šo to pati noskatījos. Nekas daudz, tomēr nelielai kino atskaitei sanāks.
Labor Pains (2009) skatījos kā fona kino TV. Paredzami joki un sižets. Šad tad gan spēja no manis izdabūt smaidu. Tāda vāja meitenkomēdija.
Patīkams pārsteigums bija Shutter Island (2010) . Galu galā sapinos un pati vairs nesapratu, kā tad īsti viss ir. Smalki savīts sižets. Tiešām laba bija.
Van Gogh: Painted with Words (2010). Neteikšu, ka šādas filmas ir mana ikdiena, bet reiz pa reizei patīk tādas filmas. Šo to par Van Goga dzīvi jau zināju, bet diezgan daudz kas bija jaunums. Un, protams, daudz, daudz, daudz gleznu.
Netipiska Čelentano filma - Yuppi du (1975). Tomēr nedaudz par daudz bija jezgas filmā. Vai arī man vienkārši nekad nesaprast itāļus ;)
Zambezia (2012). Sākumā likās, ka būs viena no multenēm, kas man nepatīk. Tomēr, kad tiešām sāku skatīties rūpīgi to, tad iepatikās. Jā, varbūt pietrūka spilgtās krāsas kā "Rio", tomēr sižets un varoņi iepatikās. Varbūt nebija izcila, bet bija gana laba un pamācoša.
Un saldais ēdiens - Frankenweenie (2012). Reklāmas rullīši kaut kā bija radījušas pilnīgi citu iespaidu, bet, kad skatījos, salikās pilnīgi citi uzsvari. Un lielais pluss - melnbalta multene! :) Šī tiešām dikti iepatikās ;)

Un vēl šajā gadā jāuzraksta par izrādi, ko noskatījos jau novembra beigās. Ar Rūtu bijām aizgājušas uz Liepājas teātra viesizrādi - "Pūt, vējiņi". Nē, nebija Aiša galvenajā lomā ;) Un varbūt arī labi, ka tā. It kā viss bija labi, tomēr man pietrūka iespēja padomāt. Viss kaut kā acīmredzami un plakani kā bildītē. Stāsts ir izstāstīts un viss. Jā, vizuāli pievilcīgi un arī skaņa glāstīja ausi, tomēr pietrūka dziļuma.