Kaut kā sērīgs man tas 24.pienācis.
Kaut kāds kašķis parāva. Un, līdz ar to arī puņķis un asara.
Tad vēl tas sniegs sāka gāzt un putināt, un vecāki pateica, ka nav ko tādā laikā vazāties apkārt. Ja būs labāki laika apstākļi, tad pēc egles varēs braukt pakaļ rīt vai pirms jaunā gada. Pie viņiem knapi tajos 500 metros kas redzams..
Tagad uzcepšu maizi, saposīšos un aiziešu pakaļ zivij. Varbūt vēl kādu kūku uzcepšu.
Egles nav. Oma nav. Bet vismaz uz galda būs svētki.

Lai vai kā Ziemassvētku vakars (kopš bērnības) man asociējas ar egles rotāšanu un... zivīm. Pareizāk sakot - siļķi. Jo ir gavēnis. Un šajā diena, pat ja iepriekš nav īpaši stingri tas vērots, mūsmājās gaļas neredzēt. Jā, var to gatavot, bet.. bet neviens neēd gaļu.
Ja būtu bijuši labāki laikapstākļi, tad šodien tā arī būtu pie vecākiem - ar tēti rotātu egli un pēc tam ēstu kartupeļus ar siļķi vai arī vienkārši kādu ceptu zivi..
Šodien tomēr mājās Rīgā. Un egle tika atnesta no veikala. Un zivs tika nopirkta. Laša zupu ēdām launagā. Tagad nedaudz iemarinēšu lasīti un ēdīsim vakariņās tvaicētu lasi ar dārzeņiem.
Vienīgais, kas nebūs - svecītes eglītē, jo dzīvu tak nedrīkst mocīt. Tāpēc izvilku savulaik uzdāvināto svečturi. Trīs smukās sveces iekurināšu. :)
Un būs labs Ziemassvētku vakars. Lai arī ne pie vecākiem, tomēr īsts!
Un gaišs! Un sirdī rāms.
Jums arī mīļus un sirsnīgus šos svētkus!

Šovakar tāāāāā sakārojās melnā tēja. Nu, pilnīgi netipiski man. Uztaisīju. Ar citroniņu un cukuru. Un šodien man iemācīja, ka šai tējai arī kāda šķipsna sāls jāpiemet. Lai ir gardāka.
Un ir!