Izgulējos un prāts nedaudz mierīgāks. Vakardienas cepiens nedaudz pārgājis..un kļuvis savādāks - apņēmībā vairs neļaut tā uzrāpties uz galvas.

Vakar runājām par to, vai spēj just dzīvi to un tā, kā šajā dziesmā. Vai nav sanācis pārāk nocietināties un uzlikt daudz, daudz miziņas tai serdītei..
Kā nu kuram..

Domāju, ka tikai es redzu to, ka kaut kas nav ok..Izrādās arī otrais bloks par to pašu runā.
Nav lāga.
Un labi tas nebeigsies - vai nu ir jāsaņemas dūša un tomēr jāsāk darīt vairāk pašam, vai arī... vai arī būs jāiet prom. Protams, var būt ir arī kāds trešais variants..piemēram, ka viss turpināsies kā tagad. Tomēr baidos, ka tas trešais variants īsti nesanāks, jo cilvēki nav tie, kas grib ilgi ciest. Arī viņiem pacietības mērs kādā brīdī kļūst pilns.

Sen nebiju Graudaspēkā - kaut kā nebija pa ceļam utt. Šodien speciāli aizgāju un jutos patīkami pārsteigta par to, ka viss iet plašumā ;) Forši! :) Un patīkami, ka Tevi arī pēc gandrīz vai pusgada tomēr atceras ;))
Un forši, ka tagad visu māja piesmaržojusi miežu un pilngraudu kviešu maize ;) Laime absolūta manai maizes dvēselei! Laikam tomēr jāsāk regulārāk piestaigāt tur, citādi tie 4 kg visādu maizes maisījumu šodien bija par grūtu stiept, jo visādas citādas paunas arī bija rokās ;)

"Trešdien var būt emocionāli saspringta diena, vairāk liks aizdomāties par pagātnes un nākotnes asi." <---man jau tagad otro dienu ap to asi vien griežas :D Ko nu? :) Horoskops kavē!!! Vai arī es skrienu pa priekšu? :D