Otro nakti jau tādi sapņi, ka liekas - wtf?! Pagātnes cilvēki nāk un nāk, un nāk.. Laikam jau pareizi, to, kas bija nolikts vistālākajā plauktā, nux vomica izvilka gaismā. Un situācijas, kas nav atrisinātas pēc būtības, tā arī paliek neatrisinātas. Lai gan... ja tā padomā, ko nu tur var atrisināt? A neko. Vnk vēlreiz skaļi pateikt to, kas bija neatrisināts un viss.

As we walk into this new year, what we desire has to be far greater than just more happiness and less sorrow. It’s important to understand our true goal is unending happiness free of the roller coaster of ups and downs that many of us experience in our lives.
If things are to be different, it’s not the things that need to change but our awareness of them. In other words, our own consciousness has to change.

šorīt kaut kā atcerējos šo dziesmu.

Šodien pie manis atnāca jaukas zaļās jašmas krelles. Īpaši man taisītas. Anželika ir viens liels zelta gabaliņš :) Milzīgs viņai paldies par to :)
Ļoti ilgu brīdi burzīju rokās krelles.. un jutu, ka ir manējās! :)
Ārkārtīgi patīk!
Vispār esmu pamanījusi, ka tās rotas, kuras ir "manējās", ļoti ilgi burzu rokās..Skatos, ar pirkstu galiem izjūtu katru izliekumu, pētu.. Un tikai pēc tam, kad rokas ir atpazinušas kā "savējo", pielaikoju.

Nu, un kāds sūds (es atvainojos) man šobrīd ir piemeties?
Ceru, ka tikai divarpus nedēļu stress lien ārā ar visādām sāpēm un temperatūru. Ja rīt no rīta būs temperatūra - palikšu mājās - ļaušu organismam attapties un atpūsties, un saņemties spēkus. Tomēr prātīga doma bija šodien pēcpusdienā vilkties mājas virzienā.
Vārdu sakot, vērošu situāciju. Ja līdz pirmdienai nebūs labāk, vilkšos pie ārsta. Bet tagad.. tagad dzērvenes un mežrozīšu tēja, siltas kājas un gulta! Un atpūta, atpūta, atpūta! Nekādu stresu!