Tie divi nepatīkamie darbi, kas šonedēļ jāizdara, sāk beidzot virzīties uz priekšu. Tas priecē. Ja aizies viss, tad tas būs lieliski.
Līgucis šodien bija atbraucis. Pagarināja bērna kopšanas atvaļinājumu līdz jāņiem. Vēl 7 mēneši mums jāiztiek bez viņas, bet secinājums abām ir - viena otrai pietrūkstam :)Man pietrūkst gan sakarīgs darbinieks, gan sakarīgs cilvēks ;) Un viņai pietrūkst iespēja tikt prom no mājām, iespēja būt pie mums :)) Vārdu sakot - pilnīga harmonija sajūtās abām :))
Bet vispār - turpinu apbrīnot to, kas notiek darbā. Kad parunā ar kolēģiem, kuru viedoklim, spriedumiem, vērtējumiek uzticos/ieklausos/utt., tad saprotu, ka tas, ka man šķiet, kas kaut kas brauc grāvī, tiešām visdrīzāk tā arī ir.
Vooot..
Un vēl viena lieta. Atvaļinājumā decembrī aiziešu tikai uz tēva jubilejas laiku, lai varu palīdzēt sagatavoties. Decembris naudas ziņā nav vislabākais mēnesis, kas iet atvaļinājumā - ļoti daudz zaudēšu naudā. Tāpēc - janvāris visdrīzāk būs atvaļinājuma mēnesis.

Un šodien man ir vienalga, ka tas ir neveselīgi/nepareizi. Gribu kartupeļu pankūkas un cepšu kartupeļu pankūkas, un pieēdīšos vakarā kartupeļu pankūkas!
Lai dzīvo kartupeļu pankūkas!

Astra ir aplipinājusi ar frittatām.Šī šobrīd šķiet gana interesanta, lai to pamēģinātu, jo pēdējā laikā man ir uzmetusies neizprotama vēlme pēc desām, desiņām :)



recepti skatīties šeit