jau jūnijs! šobrīd gribas teikt, ka laiks ārprātā lido.. un kaut kā nedaudz ir sajūta, ka cenšos noķert pūķi aiz astes, bet viņš tik lido, lido, lido uz priekšu un nespēju nekādi viņu panākt. šodien tāda globālā sajūta, ka nepagūstu visu, ka neizdaru to, kas būtu jāizdara.
kas traucē? reizēm laika trūkums, reizēm gribēšanas trūkums.
bet varbūt patiesībā viss ir kārtībā? tikai pelēkais un vēsais laiks mudina ietrausties siltā stūrīti un nebāzt degunu ārā no aliņas...