sirēnas padara tramīgu ne tikai cilvēku, bet arī dzīvniekus. duksim milzu aci bija, kad sirēns gaudoja un skaņa nonāca tuvāk mājām.
bet vispār - sirēnas pielika punktu gulšņāšanai. sapratu, ka jāceļas, jāiedzer tēja, beidzot jāpārstāda daži laksti, tad jāsapucējas, jaaizbrauc pakaļ dukša smiltīm, un tad var braukt pīpēt pīpi :)

no Atsvešotas domāšanas izstrādāšanas klases individuālā dalībnieka nolikuma:
(..)
Viņam nemitīgi jācenšas pārtraukt uztvert jebkādus negatīvus faktorus, kas darbojas - vienalga, no sabiedrības puses, no tuviem vai tāliem cilvēkiem un apstākļiem - kā vērstus personiski pret viņu, bet jāsaskata tajos tikai šķērslis saviem prāta pūliņiem, un šķēršļa cēlonis - sevī pašā. Tā ir Cēlā Cenšanās.

Viņam jākultivē sevī pilnīga vienaldzība pret to, kā viņa rīcību vai dzīves veidu - pozitīvi vai negatīvi- vērtē citi cilvēki. Jo viņa rīcība ir viņa darbs ar savu paša domāšanu, bet viņa dzīves veids - ne vairāk kā mainīgs tēls, kad aktieris vai āksts spēlē sevis paša lomu. Viņa ikdienas lozungam jābūt "lascia dir gente" ('lai ļaudis runā', Dante). Viņš saskata sava sociālā statusa nereālumu un nerūpējas par savu etoloģisko statusu. Tā ir Cēlā Vienaldzība.
(..)

(ņemts no Rīgas Laiks)

mokos un lokos ap jauno izskatu :) le_minga pamudināja kaut ko pamainīt :) sākās viss ar bildēm, beidzās ar visu pārējo :) jebkurā gadījumā - pietiemai ilgi bija tas iepriekšējais paskats :) tagad būs krāsaina lapele :) jo trakāk, jo labāk :D

pēc vakardienas aizķērusies šī dziesma.

Пришла подруга плакаться про жизнь. Ржали до слез.

mājasdarbs līdz rītam:
uzzīmēt 12 zīmējumus par sevi kā... visādas dažādas lietas (gaismas avots, ierocis, drēbes, dzīvnieks utt.)
atkal esmu testējamais objekts :) atkal uzzināšanu kaut ko jaunu par sevi ;)