līdz šim viss ir bijis gana gludi.
šobrīd laikam tas ir lielākais/sarežģītākais pārbaudījums.

šonakt ilgi nevarēju aizmigt. it kā nolīdu gultā nedaudz pēc pusnakts. beidzot sakārojās nevis pirms gulētiešanas filmas skatīties, bet gan kaut ko palasīt (šis fakts mani pašu ļoti priecē), un rezultāts - īsi pirms diviem noliku lasāmo..aizmigu. ap pusčetriem mani kaut kas uztrieca augšā. pavārtījos. aizmigu. un tad jau ap septiņiem atkal no miega ne vēsts.
duksis pārmaiņas pēc arī visu nakti notusēja pa gultu - virs vai zem sedziņas.
šobrīd ir kaut kāds iekšējais miers. tāds pārsteidzošs miers.
nu, ko - tagad neliela rosība pa māju, tad savākt darbnespējas lapu un..uz darbu - dabūt parakstus un zīmogus, kādu vārdu pārmīt ar priekšnieku. pēc viņa sms saprotu, ka viņi gaida manu atgriešanos aktīvajā dzīvē.

vakar laikam nedaudz pārcentos - visu vakaru sāpēja krietni vairāk nekā parasti.
šodien būšu uzmanīgāka un pārāk neaizraušos - šodien būs mērena rosība ar atpūtas elementiem.

ziniet, man ļoti nepatika tas, ko ieraudzīju darbā. un arī ko dzirdēju darbā.
šķiet, ka tas, ko domāju šo divu mēnešu laikā, ir pareizi.

pozitīvais - vsaa iesniegtas piecas nedēļas apmaksai. apskatīju iepriekšējo lēmumu...mjā, pabalstu griesti pamatīgi sit pa kabatu. bet tas viss ir sīkums. svarīgākais, lai ar mani viss ir labi.

joprojām mieru neliek nedēļas nogalē redzētais sapnis. daudz ūdens un stāvēšana kalna augšā.
joprojām atceros ezera tumšo zilumu, auto uz grīļīgā plosta un savas bailes. un skaisto skatu no kalna augšas uz tirkīzzilo, dzidro ūdenskrātuvi un skaistu hes, pāri kuram aizvijas ceļš, kas manuprāt, lai arī bija garāks, nekā ar plostu pāri ezeram, tomēr drošāks.. un gaiši zilās debesis ar baltiem gubu mākoņiem..
ak, es.. pat sapnī izvēlos to, kas ir drošāk un baidos no ūdeņiem...
un atkal man ir krāsains, spilgts un atmiņā paliekošs sapnis ;)