duksis gulēja, gulēja, tad pēkšņi pamodās, palaizīja šnobeli un aizgāja pavemt. pārrijusies nav, lielākoties šķidrumu atvēma. tagad bažīgi skatos uz viņu. negribas te uz maiņām slimot..
šodien gan pie sevis aizdomājos, ka duksis jau diezgan cienījama vecuma dāma ir. vasarā būs deviņi gadi. pa šiem gadiem lielākā daļa viņas niķu-stiķu atkosts. bet reizēm tomēr viņa spēj mani pārsteigt.
un šī viņas uzmācība pēc ilgākas manas prombūtnes joprojām sajūsmina - kaks nespēj noticēt tai laimei, ka esmu tiešām atpakaļ :) nez, kā būs tad, kad atkal sākšu iet uz darbu? :)

nju, ko.. izraksts-epikrīze gatava. ja godīgi, tad nebiju domājusi, ka būs - tomēr svētki pa vidu bija. šodien jābrauc savākt, lai pirmdien var to atdot savai dakterei.
visādi citādi - ir labi. visas mazās blakus lietas neņemu vērā un neuztraucos par to. mainījusies mana attieksme, jo tagad saku nevis, ka es slimoju, bet ka es - veseļojos ;)
un vēlme izvilkties no mājām ir milzīga :D

paskatījos savus bilžu folderus.
secinājums - jābrauc kaut kur šajās brīvdienās, lai bildes būtu, citādi krietns tukšums sāk veidoties ;(

palasīju izrakstu-epikrīzi. mjā. incanti.