jāsāk lēnā garā posties ;)
šodien tikšu vaļā no šuvēm :)

veseli pieci diegu gali!!! nu, kur tik daudz? :)) iepriekš nebija neviena :)
nu, ko.. rīt būs laime pilnīga - varēs dušā tā normāli ielīst :)))

izvilkšanās no mājas rezultējas ar:
1) vēlmi izvilkties vēl vairāk ārā ;)paelpot svaigu gaisu un pasildīties saulītē un mēreni pavazāties apkārt ;)prāts nesas uz izbraucieniem :)) ;
2) nogurumu :( pārāk ilgi esmu dzīvojusi ļoti mierīgā režīmā...

laikam lietas uz labo pusi iet.. termometrlosj jau vairs neiet pie sirds.. sāku izjust diskomfortu, redzot šo bildīti ;) patīk, bet vairs nav mana :)


( atkal meklēju jaunu identitāti )

khe..joprojām turpinās filmu skatīšanās :) nevienu dienu bez trīs filmām :) šo divu mēnešu laikā būšu tiiiiik daudz filmu noskatījusies, bet joprojām nav sajūtas, ka ir gana. tiesa, ir viena pozitīvā ziņa - esmu atsākusi lasīt. grāmatas nē, žurņus, kas iekrājušies bija. gribas nedaudz māju izbrīvēt no žurņiem un turklāt patīk mammas piekoptā lieta - visus manus žurņus, ko es esmu izlasījuši un viņi ar tēti palasījuši, atdot mūsu lauku bibliotēkai. viņiem naudiņa nav, lai abonētu kaut ko, nu tad vismaz kaut kas ienāk.. bet tas nu tā.
tātad. filmas.
šoreiz visas trīs tādas gana jaukas. pirmā bija romantiskā Water for Elephants (2011). varbūt arī labi, ka esmu redzējusi tikai pašu pirmo vampīrsāgas filmu un gana sen. tas netraucēja uz pattisonu skatīties kaut kā šķībāk. un rīza arī izaugusi no gudrās blondīnes lomas. jauks stāsts. tiesa, kaut kur atgādināja titāniku - sākam ar mūsdienām, nonākam gadsimta sākumā un atkal atgriežamies mūsdienās. tomēr tas pārāk netraucēja. bija jauka.
pēc tam sekoja The Blind Side (2009). biogrāfiskā filma par sportistu. ja godīgi, sākot skatīties, nemaz nezināju, ka tā ir biogrāfiskā filma. skatījos un likās kaut kā nedaudz neticami.. no otras puses - pasaulē ir gana daudz lāga dvēseļu, cilvēku ar labu sirdi. aizkustināja šis stāsts. tiešām.
un beigās vēl nedaudz odrija :) trīsstundniekā - My Fair Lady (1964). daudz dziesmu un nedaudz deju :) no nejaukā pīlēna par gulbi un happī-ends, kad tiem, kam jādabūjasm dabūjas ;)) oi, kaudze pozitīvu emociju :)) skatījos un atcerējos bērnību, kad iekš tv rādīja muzikālās filmas :) toreiz bija dalītas jūtas - no vienas puses patika, no otras - reizēm kaitināja šī nemitīgā dziedāšana :))) bet tomēr - vairāk bija pozitīvo emociju toreiz. un tagad arī pozitivās vien :)