naktī nevarēju aizmigt. līdz pieciem rīta. pamodos jau deviņos. olas nokrāsoju. šoreiz maz - tikai sešas. parasti krāsoju vairāk, lai vecākiem aizvestu un uz darbu pārīti paķertu. šoreiz tik maz, jo tikai divi vien ēdīsim tās. saldo arī jau uztaisīju. ķiršu želejā mellenes 'saliktas' dziest ledusskapī. vaniļas kekss ar žāvētiem ķiršiem un rozīnēm - uzcepts. tagad tikai vista ar olīvēm, papriku un tomātiem jāsacepina un viss! svētku pusdienas gatavas! :) mieru gan neliek zivs. gribas smuki krāsnī uzcept kādu. vajadzēs nopirkt un uzcept. vispār - atkal liels saraksts sāk veidoties, mīļotais jāaizsūta atkal uz veikalu :) bet vispār - šajā slimošanas laikā tiešām novērtēju to, ka man patīk veidot krājumus. visādus krājumus. atkrīt tik daudz problēmu - vnk paņem un izvelc no plaukta vai saldētavas. pēc slimošanas visdrīzāk nāksies atjaunot daļu no krājumiem :)) visi jau smejas, ka tad, kad es saku, ka nekā mājās nav, tas nemaz to vēl nenozīmē ;)

radās doma aiziet uz ķinīti. nez, kas šobrīd sakarīgs ķinīšos iet?

škirstot vecos ierakstus, secināju, ka puķu bakstīšana bedrēs nemaz nav tik inovatīva.
2008.gadā šādu joku jau izveica Alūksnē: http://klab.lv/users/f_g/1004966.html