vakar bija psc diena. mājās tikai astoņos vakarā. nogurums tāds, ka beigas klāt. vakariņās, vakardienas zupa. un gulta.
šorīt vēl joprojām jūtos 'apdauzīta'-miegs nenesa veldzējumu. bet visvairāk laikam nomoka jautājums - wtf šajā valstī notiek??? trīs sanāksmes un katra ar kaut ko pārsteidza. nē, tas, kas pārsteidza nebija jaunatklājums. tomēr.. tik lielās devās viss vienā dienā - bija nedaudz par daudz.
protams, vakardienas sēru ziņa atstāja iespaidu. naktī sapnī redzēju sanitas tēti. tādu, kādu atceros - dzīvespriecīgu, jokus plēsošu, smaidīgu....

visi runā - par/pret.. bet par to, kas notiks praktiski, ja ir par? cik daudzi ir aizdomājušies par to, kā to "par" ieviest dzīvē. un nevis pēc desmit gadiem, bet uzreiz? cik naudas šai valstij būs jātērē, lai nodrošinātu reālu divvalodību?

nu, ko. jaunā slota ir klāt.
redzēs, kā būs. pagaidām nezinu, kā tas viss beigsies.

man patīk gatavot vakariņas. sajūsma nebeidzama. vismaz šodien noteikti. sagatavo, viss piesmaržo māju un ir labi un mierīgi ;)
tad nedaudz palasies grāmatiņu un marš gulēt :) rūt būs atkal viena sarežģīta diena...stress jau nedaudz ir, jo nezinu, ko gaidīt...