nu, ko... sirsniņdiena ir klāt. joprojām pieturos pie principa - nav vajadzīga viena diena, kad pateikt, parādīt, ka otru mīli. līdz ar to - diena kā diena.
lai arī gaidīju šo ziņu jau četrus gadus, pie katra telefonzvana pirmais, ko domāju, bija tieši šī sliktā ziņa.. tomēr šodien tā atnāca pēkšņi. negaidīju. lai gan zināju, ka tās būs. kādreiz. no vienas puses ir bezgala skumji. un asara nobirst. no otras... varbūt neliels atvieglojums.. tik pretrunīgas sajūtas. jāskatās, kā sestdiena izskatās. jābrauc būtu atdot pēdējo godu...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}