šorīt darbā agrāk nekā parasti. vnk piecēlos un saposos ļoti laicīgi. citu iemeslu nav.
un vēl šodien ir sajūta, ka apnicis ir ņeckāties ar cilvēkiem kā ar maziem bērniem. laiks pieaugt. i man pašai, i citiem.
turklāt horoskops šodien arī iedvesmojošs:
"Atvilknē nogulst šā gada personīgo plānu un sapņu ieraksts. Laiks ķerties vērsim pie ragiem un sākt to lopu kustināt. Idejas, ar tendenci uzaudzēt muskuļus. Skaļāka atbalsta grupa pamodina dzirdīgas ausis."

sestdienas atklājums: radio Aquarelle (94,5 FM).

asociācijas, asociācijas... :)

120g sviesta saputo ar 80g brūnā cukura, pievieno 1 sakultu olu un 3 saspaidītus banānus.
Atsevišķā bļodā sajauc 200g izsijātu miltu ar 2 tējkarotēm cepamā pulvera, šķipsniņu sāls, 1 tējk. muskatrieksta un 60g sasmalcinātu riekstu.
Abus maisījumus sajauc, ilgi nemaisot. Cep 200 grādos 20 min.
No pieredzes - vislabāk no riekstiem likt klāt labus valriekstus, var nesmalcināt baigi sīki, jo tie gabaliņi garšīgi. Ja banāni ir baigi lieli, labāk likt tikai divus vai 2,5.

kamēr ēdu pusdienas, prātoju, ko vakariņās. šķiet, ka šodien pienācis laiks pupiņu, burkānu, cūkgaļas sautējumam. tā vismaz varēs izvairīties no maizes ēšanas :D citādi maize tiešām sāk kļūt par ļaunumu :D tā teikt nepadomājām, ka es ne tikai cepšu, bet arī ēdīšu to :) laikam jāsāk izplatīt ziņa, ka par nelielu atlīdzību cepu maizi, lai ir prieks cept, bet nav kārdinājums ēst.

diena paskrējusi nemanot. pat nedaudz bail paliek, ka laiks var tā skriet.
priecē tas, ka tomēr diezgan daudz izdarīts. bet vēl vairāk ir ko darīt.

tomēr cepu maizi. vairai. visādsēklu maizi. ceru, ka sanāks. stulbi iedot maizi, kas nav sanākusi.
biezpiena plāceņi no kviešu pilngraudu miltiem ir tādi nedaudz dīvaini. nepierasti kaut kā. bet ir ēdami. ar laiku pieradīs ;)