maz gulēt, bet oms ir gaišs. no rīta gan sevi knapi no gultas izcēlu.līdz dušai kaut kā aizrāpoju un ļoti ilgi mērcējos ūdenī, lai pamostos :) bet pamodos tikai pēc kafijas ;)
nu, ko - vēl nedaudz darbā un tad uz graudu ielu. šodien atkal viens ikgadējs pasākums-profa noslēgums. baisi jau negribas braukt turp, bet jābrauc. prieciņš gan ir tas, ka varēs mājās nokļūt nedaudz ātrāk. līdz ar to arī sakrāmēties un izbraukt arī. jācer, ka nesnigs un ceļi slideni. gribas tomēr pietiekami raiti aizbraukt. bet jebkurā gadījumā - jāturpina pierast pie ziemas braukšanas apstākļiem.
un vakarā zinu, ka atkal būs jāstāsta un jārāda mammai visādas lietas. vakar beidzot pastāvīgas nets pieslēgts. un vakar mamma jau apguva skype :) turpinu priecāties par viņas apņēmību ;)

Otro gadu pēc kartas esmu Profā. Pagājušajā gadā jauniešiem prieciņš bija Lauriks :) Šogad būs PeR :)

Skan kā definīcija: otra puse. Un visām teorijām kā vienu veselumu, nevis tikai pusi, nav pēkšņi nekādas nozīmes.

~100 km pa sniegu. piesardzīgi un prātīgi. ja vēl sākumā mierīgi varēja braukt, tad pēdēji padsmit km pa neredzamu celju praktiski, jo neviens nebija braucis.. brauc un centies uzminēt, kur ceļš un kur jau tā vairs nav. visnotaļ ekstrēmi. iemeta mani sniegā :> bet nu vismaz izbaudīju jau ziemas braukšanu krietni :))
bet nu viss ir labi.
duksis arī atguvies - rij un ņaud, un mēģina iežēlināt visus, lai konservus dabūtu :D