kaut kaa jaasanjemas aiznest koleegjei triis litri medus. vakar atvedu, bet shodien negribas stiept. pabriidinaashu, lai riit vinja panjem tukshu burku, bet riit stiepshu medu. no vienas puses pie sevis ar shausmaam domaaju, ka man no laukiem jaatved veel viens raamiitis medus. shoreiz vairs ne tik ekskluziivs :), kaa ieprieksheejais-nevar tachu nemitiigi eest avenju-mellenju medu :D buus jaaeed arii liepziedu :)
bet vispaar-ne tik tipiski man - knapi esmu pamodusies, bet jau domaaju par to, ko vakaraa gatavoshu - atvedu tik daudz visaadu daarzenju :) un nedaudz aabolu un bumbieru :) laime absoluuta :)
vieniigais miinuss - galva saap. bet gan jau paaries. un tas, kas uztrauc - nesaprotu, shodien planjorka buus vai nebuus. neviens man neko nav nozinjojis..vvz.meegjinashu no riita sazvaniit kolegjus, lai saprastu - jaaiet vai nee..
bet vispar - viss ir pietiekami labi. cik nu labi shajaa situaacijaa var buut :>

viena dīvaina lieta, ko tikko piefiksēju, klausoties lr1 translāciju no aglonas. (nē, speciāli neklausos, vnk fonā visu laiku skan lr1).
runāju latgaliski tikai ar pāris cilvēkiem - tēvu un kamēr bija dzīvas - tēva mamma un viņas māsa. mājās pie vecākiem - runāju divās valodās - kad vēršos pie mammas - latviski, kad vēršos pie tēva - latgaliski. domāju latviski. bet svētā mise...tai piedien būt tikai un vienīgi latgaliski. tagad klausoties, tulkoju to 'prom' no latviešu valodas. jo vnk tā ir pierasts, jo tā esmu pieradusi kopš bērnības. lai gan, kad biju pavisam maza, atceros, ka baznīcā bija mises latīņu valodā..vēlāk, vēlāk pārgāja uz saprotamo - latgalisko ;)
bet vispār, visspilgtākā atmiņa saistībā ar baznīcu ir tie vakari, kad ar vecomammu gājām kājām tos 3-4km, pirms pilsētas vecāmamma pārģērba kurpes un tad devās tālāk - pilsētā iekšā - uz baznīcu. baznīcā atkal spilgts iespaids - viens neliels kambarītis, kur vesels bars sieviešu ģērbj tērpus - gatavojas procesijai:)jautrība tur valdīja bezgala liela :)) es lielākoties noskatījos uz to jezgu un tad, kad procesija notika, es biju piekomandēta pie kādas no kundzītēm, kas mani pieskatīja, kamēr vecāmamma nesa karoga lenti.. neatceros viņas tērpu, bet atceros baltus tamborētus cimdus, kas likās bezgala smalki.. un tas likās pietiekami neparasti - vecāmamma baltos cimdos.. jo lielākoties jau es atcerējos viņas sastrādātās rokas... pēc tam, kad biju pietiekami liela, tad man arī ļāva piedalīties - sākumā kaisīt ziediņus, tad karogam nest lenti :) un tas likās kaut kas tik īpašs...
patiesībā tās tādas siltas bērnības atmiņas..

netipiski - daarzenju tazhiine vakarinjaas. bija labi. iepatikaas. it kaa saakumaa pietruuka galja, bet tad pieliku klaat nedaudz kreejuma - un..mmm... ;)
pupinjas ziemai saliktas. mamma, cik zinu, shogad neko nav ielikusi, bet man jau laikam maisinji 10 ir. tas ljoti priecee - ziemaa, buus ko izvilkt ;)
arii burcinjas leenaa garaa saaku gatavot - vilkt aaraa no visaadiem stuuriem un likt vienuviet - i lielaakas, i mazaakas, i pavisam mazas. pasuutiiju 6 litrus bruuklenju - vaarishu zapti un taisiishu kompotu.
bumbieri ir bezdieviigi garshiigi :) patiik tos grauzt un grauzt, un grauzt :) bet baidos, ka naaksies vaariit kaadu dalju ievaariijumaa - nespeeju visu apeest tik aatri, cik tie saaks bojaaties. bet nu redzees.
vispaar shogad diezgan daudz ko lieku saldeetavaa. kaa nevienu gadu ieprieksh. un pats trakaakais - man patiik tas!