pirmais rīts, kad iededzu lampu, lai vāktos uz darbu - pelēks un lietains viss. gandrīz kā rudens.
labi, ka vismaz esmu sākusi gulēt. negulēšana bija nogurdinājusi. tagad gan biedēt sāk cits-varu gulēt, gulēt, gulēt. kārtējās organisma dīvainības reakcijā uz stresa/krīzes situācijām.
apgūstu citu telefonu. manējais reiz pa reizei pigorus met+kaut kā draņķīga skaņa ir palikusi-normālais veids, kā var sarunāties - ausis. bet ārā tas ne vienmēr darbojas, jo pilsētas trokšņi pārmāc manu balsi. bet nu labi. patestēšu šo telefonu-ja iepatiksies,tad varbūt palikšu pie touchscreen.
varis konstruktors mājās. tas labi. nezinu, kāpēc, bet bija kaut kāda īpaša sajūta to rokās turēt..pat nespēju izstāstīt. bet svarīgākais jau ir tas, lai ilveram patiktu. ja patiks, tad varēs arī citas lietas iepirkt no varis toys.

A6/E22 un A6 = 235 km,3 stundas 31 minūtes.
A6/E22 un A6 + P85 un P87 = 242 km,3 stundas 40 minūtes.

es gan reekjinu savaadaak nekaa guuglis. ja viss ir normaali, ja nepaarkaapj noteikumus, tad videejais nobraukto km skaits stundaa ir 70. bet nu..buus vakars veels, turklaat piektdiena, turklaat, ja veel liis lietus.. tad var jau buut, ka buus taas triis ar pusi stundas. ja veel izdomaashu kaut kur piestaat, tad nu tieshaam taa sanaaks. bet nobriidinaajusi esmu par savu veelo ierashanos. taa ka - nekaadu raizhu. vieniigais - siicis visdriizaak buus jau atluuzis.

nekur negribu braukt.
vnk negribu.
un negribu nevienu satikt.
bet esmu apsoliijusi.
buus vien jaabrauc.
the besis.