daudz darbu.. milziigs nogurums.. un.. paldies, dievam shodien ir piektdiena.
riit, ja viss labi, tad dalja dienas tiks pavadiita ar jaunieshiem no melodiskajaam rokaam. atziishu godiigi, mani apbur vinju roku kustiibas :) stundaam ilgi varu skatiities :) taapeec arii iipashi nedomaajot piekritu :) veel tikai jaasagaida peedeejaa info un apstiprinaajumu, ka riit tieshaam viss notiek :)
jauna atkariiba - mate :) nu, patiik man taa peecgarsha ;) jaaiepeerk teejas lielais iepakojums, jo visi tie mazie iepakojumi paaraak strauji beidzas :)
un veel..shodien uzrakstiishu iesniegumu par atvaljinaajumu - juutu, ka esmu pavisam maza solja attaalumaa no taa, ka pavisam tuksha ieksheejaa baterija ir. nedeelja off man ir vajadziiga.

Kopš skolas laikiem viens no mīļākajiem Ziedoņa tekstiem:
Kastaņu sveču laikā atnāca taurenis un prasīja, kam šīs pilis pieder. Es teicu: tās ir pavasara pilis un drīz varbūt nodegs.
Nu, teica taurenis, kamēr nedeg, mēs tur padzīvosim. Es teicu: bet, kad nodegs, paliks tikai pelni.
Nu, teica taurenis, visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.

Vēl no „Taureņu uzbrukuma”
Es nezinu,vai taureņi ir uzticīgi.Es nezinu,vai taureņiem ir gredzeni.Un vai tie kāzas svin vai civillaulībā kaut kādā veidā kūniņas tie taisa.
Es nezinu,vai taureņi ir greizsirdīgi,vai taureņi ballītē kaujas un vai viņi dabū partijas rājienu par amorālu dzīves veidu.
Es nezinu,vai viņiem sudrabkāzas un vai mazbērni viņiem aiz muguras rāda mēli.
Bet cilvēki viņus mīl.Kad,piemēram,divi jaunie iet pa pļavu un abi reizē kaut ko grib no pasaules,viņi iet kā taureņi.
Nupat man rodas vārds pavisam jauns - "taureņjauns". Kad to rakstu,arī es esmu taureņjauns.

riit kopaa ar vinjiem.

visu dienu sapnjoju par kartupelju pankuukaam. tagad beidzot ir! njammm....

piedodiet, bet... shodien tieshaam gribas ( shaadu vakaru )