vakar beidzot piebeidzu lasiit Haruki Murakami "Skarbaa briinumzeme un pasaules gals”.
vaacinjsh izskataas shitaa :)



jaatziist, ka ar sho graamatu kaut kaa smagi gaaja. nekaada raitaa lasiishana nesanaaca. taa kaa lasu pirms miega, tad ljoti biezhi bija taa - izlasi dazhas lapas un miegs klaat. nee, tas nebija taapeec, ka graamata nebija interesanta. graamata patika un aizraava, bet, iespeejams, ka vaardu virkneejumi pietiekami sarezhgjiiti..un lai nepeldeetu pa tekstu, vienmeer izveeleejos laikus apstaaties.
divi staasti, kas saakumaa shkjiet pilniigi nesaistiiti savaa starpaa.. bet, jo taalaak lasi, jo vairaak saproti, ka abi ai, kaa sasieti kopaa.
un beigas.. beigas lika ljoti daudz ko aizdomaaties. par to, kas esi pats un kaadu dziivi izveelies dziivot. par to, ko izveelies dariit dziivee.. dziivot taa, kaa buutu pareizi un vajag, vai arii taa, kaa saka Tavs 'Es'. par ieksheejo briiviibu. par pienaakumiem. par iespeejaam..
liidz ar to daudz domaaju arii par turcijas variantu. ja veel kaadas dienas ieprieksh shaubiijos par to, vai jaapiesakaas, vai meegjinaat to visu, vai man to vajag.. tad vakar sapratu, ka - ja tas buus man domaats, tad tas buus, ja nee - tad es vnk pameegjinaaju savus speekus pameeroties ar citiem. buus tieshi taa, kaa tam jaabuut. un es neatraidiiju to iespeeju, ko dziive piedaavaaja.
bet, atgriezhoties pie graamatas.. patika. tieshaam ir laba. neskatoties uz to, ka ne tik aatri lasiijaas.

nu, ko.. tagad redzees, kaa ies ar sho G.G.Markesa graamatu. Vakar vakaraa iesaaku..

visas sievietes peec buutiibas ir enjgjelji..tikai tad, kad vinjaam aplauzh spaarnus - naakas lidot uz slotas.

1
2
3
es ir buut beikc.
nu, nedriikst, nedriikst tur pusdienslaikaa baazt savu degunu...

tomeer shodien zaudeeju ciinju. veershu valjaa dzirkstosho.
maajaas konstateeju, ka ir divas pudeles.
viena martini asti d.o.c.g, bet otra taads pats, tikai veel uzrakstiits sigillo blu. nu, vooot... nezinu, kuru veert valja... :( :)
tagad man, durai, kaads vareetu paskaidrot, ar ko shamie abi atshkjiras? :>

bet vispaar. man ir briinishkjiigs kakjis. dikti pieskata mani. tagad pat - sezh uz galda un paarmetoshi luur uz to, ka loku dzirkstosho aaraa. un pirms tam pabakstiija, lai pieveershos vinjai un dodos gultas virzienaa - lasiit graamatu.
un veel..duksis vakar atcereejaas, kaa tas ir - guleet man uz galvas. agraak taa vinjai bija ikdiena - starp manu galvu un galvgali iekaartoties. kopsh ir lielaa gulta, tad vietas pietiek izgulties abaam. bet vakar vinja atkal izdomaaja, ka jaaraapjas man uz galvas. un neapmierinaata rosiijaas, kad galvu pagriezu uz preteejo virzienu (prom no vinjas). un laipni piedaavaaja galvas masaazhu..tiesa, nedaudz nepatiikamu - ar nagiem :>
vispaar duudinieks peedeejaa laikaa dikti miiliigs ir. pieskata, uzmana un naak miiljoties.
vai nu vecums, vai nu vnk paaraak labi juut to, kaa juutos es.
jebkuraa gadiijumaa - duksis ir vislabaakais.
un lidz asaraam gandriiz vai bija shoriit, kad iedomaajos, ka gadiijumaa, ja tr sanaaks, tad naaksies vinju vai nu atstaat sheit (ko es tieshaam, tieshaam, tieshaam negribeetu), vai vest turp.. bet tur visdriizaak gaidiitu karantiina.. un to karantiinas laiku mees laikam gan abas ljoti smagi paardziivotu.. paaraak pieradusi pie vinjas esmu.. 6,5gadi jau vinja ir.. un tagad ir gruuti iedomaaties, kaa bija pirms vinjas.