kaut kaada ieksheejaa panika iestaajaas. paskatiijos bildes.. manas pirmie skolotaaji.. klases audzinaataja, kurai mees, mazie septinjgadnieki bijaam pirmie - vinja bija tikko pabeigusi augstskolu.. divdesmittriisgadiigs skukjis.. un tagad.. tagad vinjai ir par 26 gadiem vairaak.. lavieshu un krievu valodas skolotaajas - jaunas un smukas toreiz.. bet tagad.. tagad laiks ir atstaajis savus nospiedumus. lai gan man atminjaa vinjas joprojaam ir tieshi taadas pashas kaa toreiz - bez laika nospiedumiem - jaunas, skaistas, smaidiigas.. laiks skrien. aatri. paaraak aatri..
sen, sen nebiju skatiijusies Школа злословия. shodien veel divi priecinji - saruna ar J.Grishkovecu un B.Akunjinu/G.Chhartishvili. saprotu, ka buus jaatgriezhas pie akunina graamatinju lasiishanas (seerijaa par fandorinu laikam apstaajos pie 7 vai 8 graamatas, bet tagad redzeeju, ka arii citaas seerijaas vinjam shis tas naacis klaat) un grishkovecs peedeejos meeneshos arii nedaudz kljuvis par apseestiibu.
bet vispaar. esmu garlaiciigs, pashpietiekams, visnotalj riebiigs un necieshams sausinjsh. turklaat - jo vecaaka kljuustu, jo aizvien vairaak interesee, kas laaciitim veederaa. un cilveeki apkaart no vienas puses kaitina kaut vai vienkaarshi ar to, ka vinji ir, bet no otras puses - gribas izpeetiit katru atsevishkji taa kaartiigi - liidz peedeejai viiliitei.