shodien uz dzirnavu ielas atkal pamaniiju janciigo seetnieci :) atkal lillaa cepuriite, atkal lillaa ar nedaudz dzeltenu veejene :) shoreiz melni aadas svaarki :) melnas ar baltu rakstu zekjes :) un melni puszaabacinji uz papeezha ;)
sen nebija maniita :) un varbuut tieshi taapeec liels smaids man sejaa ieziimeejaas shoriit ;)

Но я тысячу раз обрывал провода,
Сам себе кричал: «Ухожу навсегда!»
Не понятно, как доживал до утра,
Салют, Вера!

viena no retajaam reizeem, kad baisi negribas vakaraa nekur iet. gandriiz vai gribas zvaniit ruutai un teikt, ka juutos tik ljoti nogurusi no visa un visiem un gribas maajaas, liidz ar to tikshanaas ir jaapaarcelj uz nenoteiktu laiku.
laikam pavasaris pie vainas. jaasaak domaat par vitamiiniem, jo peedeejaa laikaa aizvien biezhaak no riitiem ir taa, ka shkjiet, ka uz kaadas ielas stuura vareetu pakrist un paguleet veel kaadu stundinju. bez kafijas neviens riits nesaakas. diemzheel.