Publicēta: 14:03 18.06.2009.

Rīga, 18.jūn., LETA. Šodien Esplanādē notikušās arodbiedrību manifestācijas mērķis ir sasniegts, jo cilvēkiem ir bijusi iespēja paust savu attieksmi pret valdības rīcību, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Viņaprāt, šodien no runātāju puses izskanēja vairāki labi priekšlikumi, kas valdībai būtu jāņem vērā. Tagad, kā norādīja Krīgers, būs jāgaida valdības reakcija.
"Zinām, ka valsts ir izzagta, tomēr par to būs jālemj kompetentajām institūcijām, un mums jākontrolē, kā tas tiks darīts," teica Krīgers.
Komentējot finanšu ministra Einara Repšes (JL) negaidīto parādīšanos manifestācijas norises vietā, Krīgers pauda pārliecību, ka valdība tomēr no tautas nedaudz baidās.
Pēc viņa domām, arī vakardienas premjera izteiktā atvainošanās Latvijas tautai nebūtu izskanējusi, ja šodien nebūtu paredzēta šāda manifestācija. Patlaban galvenais, ko arodbiedrības vēlas, ir sistemātiska sadarbība pie 2010.gada budžeta veidošanas, kas, kā norādīja Krīgers, iespējams, spētu nest papildu līdzekļus, ko vēl šogad novirzīt dažādu sociālo problēmu risināšanai.
Viņš arī uzsvēra, ka konstanta dialoga gadījumā līdz gada beigām vairs nebūs vajadzības pēc jaunām manifestācijām, bet, ja valdība turpinās ignorēt sociālos partnerus, tā varot rēķināties ne tikai ar tādām manifestācijām, kādas notika šodien.
Kā ziņots, uz arodbiedrību rīkoto manifestu šodien Rīgā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, bija pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku.
Uz mītiņu bija ieradušies dažāda vecuma ļaudis, tomēr pārsvarā akcijā piedalījās vecāka gadagājuma cilvēki. Bija ieradušās arī jaunās māmiņas ar savām atvasēm. Laukumu pie Raiņa pieminekļa kuplināja vairāki Latvijas karogi un dažādi plakāti, piemēram, "Nacionalizēt prihvatizēto!", "Pieprasām kriminālatbildību valdības rīcībai!" un "Pret "miljonāriem-marodieriem" - ar grenadieriem?".
Pasākums noritēja mierīgi.
Kā ziņots, manifestācija tika rīkota, lai kategoriski pieprasītu nesamazināt finansējumu tādām valsts funkcijām kā izglītībai, medicīnai un drošībai.
Arodbiedrību pārstāvjos neapmierinātību izsaukuši Saeimā pieņemtie grozījumi 2009.gada budžetā, kā dēļ valsts izdevumi tika samazināti par 500 miljoniem latu.
Budžeta grozījumi paredz īstenot būtiskus izdevumu samazinājumus, kas skars arī sociālo jomu un pensionārus, - vecuma un izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10%, vecuma pensijas strādājošiem pensionāriem tiks samazinātas par 70%. Ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu būs astoņi lati, bet vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem tiek samazināts par 50%.
Izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli samazina neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem.
Būtisks izdevumu apjoma samazinājums paredzēts arī valsts pārvaldē. Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti 82 miljonu latu apmērā, arī neatkarīgās valsts institūcijas - Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs - no 2009.gada 1.jūlija darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinās par 20% no šobrīd noteiktā.
Līdz ar budžeta grozījumiem ir pieņemtas arī būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Šā gada budžeta grozījumi stāsies spēkā ar 1.jūliju.
Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) izplatījis paziņojumu sabiedrībai, solot, ka darīs visu, lai solītais par valsts aparāta tēriņu ievērojamu samazināšanu tiktu izpildīts visīsākajā termiņā, lai ikvienam būtu pieejama informācija par to, kam un cik nodokļu maksātāju naudas krīzes situācijā tērē valsts. Dombrovskis uzsver, ka Latvijai nav cita ceļa un, tikai solidarizējoties ar tautu, ir iespējams cerēt uz sabiedrības atbalstu un sapratni.
Premjers paziņojumā aicina šajā grūtajā situācijā būt vienotiem.
"Šī ir ļoti nopietna situācija, un sabiedrības konfrontācija to neatrisinās. Nostāšanās vienam pret otru nepiepildīs Valsts kases kontus un neatgriezīs mūs dažus gadus nesenajā pagātnē. Tikai tad, ja visi apzināsimies situācijas patieso nopietnību, būsim savstarpēji atklāti un atbalstoši, tikai tad varēsim būt droši, ka lietas mainīsies uz labu," uzsvēra valdības vadītājs.
Valdības vadītājs paziņojumā atzina, ka šis laiks Latvijai ir izšķirošs, jo valsts ir bankrota priekšā, no kura iespējams paglābties, tikai krasi samazinot valsts tēriņus un cerot uz starptautisko aizdevumu. Kā otru un nesalīdzināmi smagāku risinājumu valdības vadītājs min vēl krasāku budžeta izdevumu daļas samazinājumu, kas radītu sociālo spriedzi ar neprognozējamām sekām.
"Ir neiespējami iedomāties, ka politiķi no laba prāta samazinātu pensijas, algas, slēgtu mācību iestādes un slimnīcas. Bet, ja situācija valstī ir tik kritiski nopietna, kā tas ir šobrīd, valdībai nav citas izvēles, nav citas iespējas," uzsvēra Dombrovskis.
Premjers atzina, ka arī viņa paša dzīvē šis ir viens no vissmagākajiem brīžiem. Tāpat Dombrovskis, lai arī tā dēvētajos treknajos gados nav strādājis valdības koalīcijā, atvainojās Latvijas tautai par esošo situāciju. "Es apzinos, ka nevaru apsolīt labklājību rīt ap pusdienlaiku, bet es zinu, ka daru visu iespējamo, lai apturētu Latvijas smago kritienu," apgalvoja politiķis.