Kompilēti kleksiši no skolēnu sacerējumiem

Neviens rakstnieks nedrīkst par daudz lasīt citu rakstnieku darbus, jo viņš tad var sākt tos norakstīt.
Lāčplēsi apstrādājis gan Pumpurs, gan Rainis, un pēdējā laikā ari Māra Zālīte. Pumpurs parāda latviešu tautas vēsturi loti interesantā veidā: iesaistot jodus, raganas un murgus.
Lāčplēša galvenais pretinieks bija kolonizatori, kuri iebruka no Vācijas. Notika sazvērestība pret Lāčplēša ausīm.
Celā uz Burtnieku pili Lāčplēsi pārņem pozitīvas idejas par zinību nozīmi cilvēku un raganu dzīvē.
Lāčplēsis laimīgi dzīvo, priecājas un strādā Lielvārdes pilī, sēdēdams kumelam mugurā. Visādā ziņā viņš ir labs cilvēks, tikai, būdams vēl jauns, iemīlas Laimdotā. Lai iegūtu Laimdotas pretmīlu, Lāčplēsis veic virkni trieciendarbu gan uz zemes, gan zem ūdens. Viņa jūtu dzilums pret Laimdotu parādās tad, kad viņš ir ar mieru pārgulēt Lielvārdes pilī pa nakti. Ieejot pilī, Lāčplēsis jūt pekles smaku, ko apņem dzila tumsa. Parādās Spīdola, un viņa nav godīga jauniete, viņa ir ragana. Viņas īstā puse parādās naktis, kad tā uz bluķa brauc pie velna. Lāčplēsis gandriz jau atdodas Spīdolai, bet tad atceras Laimdotu.
Spīdola, kamēr vēl ir ienaidniece, aicina Lāčplēsi uz svētlaimīgu miegu, bet sadraudzējusies nelauj tam aizmigt.
Melnais bruņinieks gan pārmet Lāčplēsim divsievību, taču tam nav reāla pamata.
Kangars, ja nebūtu nodevējs, nemaz nebūtu tik slikts, bet viņš ir tik liels nodevējs, ka viņu ar zobenu nemaz nevar nodurt - tas jānosit ar koku!
Ar melno bruņinieku Lāčplēša cīņa beidzas neizšķirti Lāčplēša labā. Eposa beigu dalā cīņu Iīdz uzvarai Lāčplēsis nevarēja novest ausu trūkuma dēl.
Lai uzceltu no pazemes visu Burtnieku pili, Lāčplēsim zem ūdens ir ilgi un smagi jāstrādā, un tamdēl viņš nemaz netaisās Laimdotu apprecēt.

Kompilējis Z. LEŠINSKIS