Publicēta: 08:18 16.01.2009.

(Pievienots eksprezidenta Gunta Ulmaņa viedoklis pēdējās divās rindkopās.)

Rīga, 16.janv., LETA. Pašreizējā demokrātijas forma Latvijā nestrādā, tā rada savstarpējus ķīviņus un neļauj nācijai formulēt un īstenot savu doktrīnu, tāpēc būtu nepieciešams pāriet uz prezidentālu republiku, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda advokāts Andris Grūtups.

"Es domāju, ka nācijai vispār ir uzstādīti ne tie mērķi, kuriem tai būtu jāseko. Ne bijušajiem, ne tagadējam prezidentam nav skaidrs, kurp virzās latviešu nācija. Viņiem liekas, ka pārticība ir augstākais mērķis. Pārticība ir tikai līdzeklis un eksistences forma. Nācijai ir vajadzīgi ideāli. Patriotisms, piemēram. Cilvēks dzīvo ne tikai ar dienišķo maizi - lai atrastos garīgā līdzsvarā ar saviem ideāliem, cilvēks var daudz ko izciest. Taču nācijas augstākie mērķi ir jāformulē. Es zinu, ka [Guntis] Ulmanis vismaz meklēja šos mērķus, viņš intuitīvi juta, ka nācijai vajadzīgs virsuzdevums, kura dēļ tā eksistē," skaidro ietekmīgais jurists.

Viņš akcentē, ka nav svarīgāka uzdevuma par to, lai latviešu nācija šeit justos labi - šeit jāskan latviešu valodai, mūzikai, sveštautiešiem ar latviešiem jārunā latviski, ministriem nav jādod intervijas svešās valodās.

"...bet cik tālu mēs esam nogājuši tagad? Es, piemēram, esmu liels operas mīļotājs. Bet cik ilgus gadus jau nav iestudēta neviena nacionālā opera! Mums ir paaudzes, kas pat nezina, kā skan Bizē "Karmena" latviešu valodā! Neviena klasiskā opera latviešu valodā neskan - pat čehu mēlē laužas... Bet, iespējams, mums šo nacionālās vienotības un virsuzdevuma trūkumu ir radījusi tā demokrātijas forma, kas ir Latvijā," akcentē Grūtups.

Viņš uzskata, ka Latvijā nepieciešams dibināt prezidentālu republiku, kas ļautu noformulēt nācijas doktrīnu un to realizēt.

"Izpildvara tad nebūtu sašķaidīta un sadalīta starp daudzām partijām un interesēm, bet kalpotu vienai idejai. Protams, es saprotu, ka pasviežu ļoti riskantu ideju, jo ir ļoti svarīgi, kas tur augšā nokļūst," brīdina advokāts. "Bet vai tad tā, kā tagad nokļūst augšā, ir labāk? Ir gluži smieklīgi! Neslēpšu, ka esmu vīlies [Valdī] Zatlerā un neuzskatu, ka viņš pienācīgi pārstāv nāciju."

Kā uzsver Grūtups, arī ekonomiskās krīzes sekas Latvijā ir jūtamas lielākā mērā nekā kaimiņvalstīs politiskās sistēmas nepilnību dēļ. Nemitīgi mainīgās valdības, kas katra velk deķi uz savu pusi, nenodrošina nācijai attīstību. Valsts nav taupījusi nemaz.

"Politiskajā sistēmā ir vaina. Tā sistēma, kur liela daļa enerģijas aiziet savstarpējos karos. Mērķi arī tiek stādīti tādi, kā vienam otru apkarot. Tā ir nāciju postoša sistēma. Tā vara nonāk pie muļķiem un galīgi nekompetentiem cilvēkiem. Ik pa brīdim parādās jautājums - kāpēc nevar būt profesionāļi ministru amatos? Nu nevar! Pie šīs sistēmas nevar. Vai, piemēram, pie prezidentālas sistēmas būtu iespējams, ka Godmanis nezinātu, kādus līgumus [nu jau bijusī kultūras ministre Helēna] Demakova atļauj parakstīt un par kādām summām? Mēs atrodamies tādā ģeogrāfiskā joslā, kur prezidentālā sistēma būtu daudz piemērotāka nekā parlamentārā republika," uzskata jurists.

Grūtups akcentē, ka būtiski ir neiekrist otrā galējībā - autoritārismā, kā tas notika 1934.gadā, kad tika izvēlēta nepareiza demokrātijas forma.

"Ja būtu visas tautas vēlēts prezidents un būtu saglabāts arī parlaments, tad nenonāktu nekādā galējībā - līdz apvērsumam. Nācijai ir vajadzīgs līderis, kas spēj formulēt uzdevumus. Bet tāda līdera nav. Prezidenta runa Jaungadā apliecina, ka viņš šos uzdevumus nespēj formulēt, pat premjera runa šādā kontekstā šķita atbilstošāka. Prezidents pat žanrus nesaprot, viņš Jaungadā tautai saka, ka mums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks jāieceļ - vai tad par to ir jārunā ar tautu Jaungadā? Man šķiet vispār smieklīgi, ka prezidents, kuram pēc Satversmes ir visai nomināla vara, tēlo tautas ievēlētu prezidentu un aicina tautu pie viņa vērsties. Viņš tak neko nevar līdzēt - vienīgi neparakstīt kādu likumu un nosaukt premjeru! Viss," situāciju skaidro advokāts.

Viņš uzskata, ka situācijas uzlabošanā nepalīdzēs arī Satversmes maiņa, kas nostiprinātu un paplašinātu prezidenta tiesības atlaist parlamentu.

Grūtups norāda, ka prezidenta rīcība, strikti iestājoties par Satversmes grozīšanu, ir dīvaina.

"Manuprāt, viņam vajadzētu iniciēt Valsts prezidenta ievēlēšanu vispārējās un vienlīdzīgās vēlēšanās. Ko nu viņš tagad sāk ar parlamentu strīdēties! Vaira Vīķe-Freiberga atļāvās konfrontēt ar Saeimu otrā termiņa beigās, kad bija pamatīgi uzaudzējusi autoritāti. Bet Zatlers, muļķīgi viņu kopēdams, sāk savu prezidentūru ar konfrontāciju ar parlamentu. Tā ir negudra rīcība, kas liecina, ka viņam pašam nav savu domu - turpina tikai to, ko iesākusi Vaira Vīķe-Freiberga. Visa šī Satversmes grozīšana par tiesībām atlaist Saeimu ir ļoti slikta ideja, kas valsts pārvaldē viesīs tikai jukas. Tas kalpos bļāvēju un destruktīvu personu vairošanai valsts pārvaldē," brīdina Grūtups.

Līdera trūkums ietekmē arī, piemēram, tiesībsargājošo institūciju darbu, kur notiek nemitīga cīņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. "Tas nozīmē, ka nav vispār nekādas autoritātes, ieskaitot arī ģenerālprokuroru," skaidro advokāts.

Pēc viņa domām, tiesībsargājošās institūcijas ir politizējušās. Visi dienesti esot sadalījušies - kurš pozīcijai, kurš opozīcijai - "un dod vaļā savā starpā". Tas parāda autoritatīvas varas trūkumu.

Pēc Grūtupa domām, nācijas līdera lomu varētu uzņemties Tautas partijas politiķis Gundars Bērziņš, kurš esot pieredzējis cilvēks, "ar mugurkaulu", Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentējot situāciju, ka Lembergs iesaistīts bezgalīgā tiesvedībā, Grūtups uzsver, ka Valsts prezidentam vajadzēja "pildīt uzdevumus, ko viņš bija solījis, un izsludināt amnestiju, lai izbeigtu nebeidzamos uzņēmēju karus".

"Tas nebija vīrišķīgi - es zinu, viņš taču solīja izsludināt amnestiju. Bet neizpildīja - nobijās. Bet amnestija jebkurā sevi cienošā valstī ir jāpiemēro - neatkarīgi no lembergiem, šķēlēm vai vēl kam nu tas būtu izdevīgi. Tūkstošiem cilvēku gaidīja šo amnestiju. Tas ir normāls valsts rituāls - valsts un sabiedrība atlaiž grēkus. Tas palīdzētu izbeigt uzņēmēju karus un beidzot uzsākt kaut ko jaunu šai valstī. Nu un kas, ka amnestija attieksies uz konkrētām personām? Sabiedrību vajag mācīt - asiņu alkšanas instinkti ir jāslāpē un jāapkaro. Labāk lai sabiedrība savu enerģiju velta valsts izaugsmei," norāda jurists.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijai Ulmanis norādīja, ka ciena Grūtupu un augstu vērtē viņa viedokli daudzos jautājumos, it īpaši nacionālajos.

Tas, ka nācijai ir nepieciešams līderis, esot neapšaubāmi, taču nācijai esot nepieciešama arī demokrātija. Līdz ar to vislabāk būtu, ja tiktu apvienots Grūtupa uzstādījums par nacionālo līderi un Ulmaņa uzstādījums par demokrātijas nepieciešamību, un, iespējams, tas ļautu atrast kādu "harizmātisku un demokrātisku līderi", sacīja eksprezidents.