SIA Sarkangalvīte
Mātes uzņēmums „Mamma” norīkoja meitas uzņēmumu SIA „Sarkangalvīte”, kurš piedāvāja kurjerpasta pakalpojumus, nogādāt konkrētu produktu – grozu ar maizītēm, partneruzņēmumam „Vecmāmiņa”. „Sarkangalvīte” saņemtu atalgojumu kā iespējamās nākotnes subsīdijas uzņēmuma attīstībā, savukārt „Vecmāmiņai” tika piešķirta prece kā komerciālais kredīts ar domu norakstīt kā neiespējami atmaksāt nākotnē.
SIA „Sarkangalvīte” pa tikai viņai zināmu maršrutu veica preces piegādāšanu uzņēmumam „Vecmāmiņa”. Diemžēl ceļā patrāpījās apsardzes uzņēmums „Vilks”, kurš gan vairāk nodarbojās ar nelegālo biznesu un reketu, bet ar uzņēmumu tikai piesedzās. SIA „Sarkangalvīte” vienīgā bija informēta par „Vecmāmiņa” biroja atrašanās vietu, kodiem un parolēm, bet pieļāva kļūdu – šo monopolsituāciju bija gatava izmantot, lai tirgotos, jo nesaredzēja, kur „Vilks” šo informāciju varētu izmantot savā labā. Diemžēl „Vilks”, lai arī ieguva informāciju un apstiprināja cenu, tomēr kā atmaksu iesmērēja nederīgu vekseli un pazuda.
Kamēr SIA „Sarkangalvīte” mēģināja saprast doto situāciju un apsprieda variantu par sūdzību valstij, „Vilks”, izmantojot iegūtās paroles un kodus, ielauzās „Vecmāmiņa” bankas rēķinos, piespieda uzņēmumu bankrotēt, reizē pārņemot īpašumu un biroja ēku. Tiesa, apetīte aug ēdot un līdzīgu sistēmu bija gatavs piekopt arī pret SIA „Sarkangalvīte”.
Tikmēr SIA „Sarkangalvīte” nolēma nesūdzēties par „Vilks” darbību, jo viss darījums tika veikts bez grāmatvedības atskaitēm. Attiecīgi atmetot šo domu, SIA „Sarkangalvīte” sāka steidzami realizēt doto uzdevumu un devās uz „Vecmāmiņa” biroju. Veicot meklēšanas darbības, tika konstatēts, ka „Vecmāmiņa” it kā neeksistē, bet parādījās uzņēmums, kurš it kā aizstāja tā funkcijas un tika nolemts tam arī piegādāt produkciju. Tiesa, kamēr notika šie neveiksmīgie uzņēmuma „Vecmāmiņa” identifikācijas mēģinājumi, „Vilks” bija sagatavojies SIA „Sarkangalvīte” pārņemšanai un sāka aktīvas darbības.
Tomēr radās problēmas. „Vilks” aktīvā darbība bija pievērsusi IZM piesaistītā drošības uzņēmuma „Mežsargs” uzmanību un sākās izmeklēšanas darbs, piesaistot KNAB un SAAB, kā arī drošības dienesta kaujiniekus. Tika izvērsta aktīva darbība SIA „Sarkangalvīte” atbalstīšanai ar banku kredītiem, lai noturētu uzņēmumu un izprovocētu „Vilks” jau uz pretlikumīgām darbībām. Savukārt SIA „Sarkangalvīte” uzsāka pastiprinātu viltus uzņēmuma identifikāciju, mēģinot pārbaudīt īpašuma kredītus, ēkas, aizdevumus.
Radusies situācija uztrauca „Vilks” vadību un tika nolemts likvidēt SIA „Sarkangalvīte”. Tomēr „Mežsargs” tam jau bija pilnīgi gatavs un SIA „Sarkangalvīte” vadība tika aizsargāta. Apšaudē gāja bojā „Vilks” vadība. „Vecmāmiņa” īpašums tika atgriezts, ieskaitot biroja ēku. SIA „Sarkangalvīte” beidzot varēja mierīgi izpildīt uzdevumu un atgriezties pie mātes uzņēmuma.
Morāle – Ja Tev ir monopols uz kādu informāciju – varbūt nevajag to izplatīt visiem?